Libāna ir ļoti kontrastaina valsts ar ļoti skaistu dabu, milzīgu haosu uz ielām, neaptveramu korumpētību, stiprām un lielām ģimenēm, brīnumaini bagātu tradīciju krājumu un debešķīgu ēdienu variācijām!
Esmu te piedzīvojusi neskaitāmus mirkļus, kad saku, ka mīlu šo valsti! Esmu arī piedzīvojusi daudzus mirkļus, kad nevēlos te ilgāk uzturēties!
Libāna! Šajā valstī ..
-Var smelties piemērus tam, kā uzturēt ciešas ģimenes saites
-‘Publiskie” parki ir kaut kas ļoti rets, un, ja tādu izdodas atrast, pēc 19:00 tie parasti tiek aizslēgti
-Nobraucot 2h garu ceļu līdz tuvākajam pastaigu mežam var uzzināt, ka katru dienu 17:00 mežs tiek aizslēgts līdz nākamai dienai
-Cilvēki pārsteidz, ierodoties ciemos negaidīti
-Var paēst vakariņas gan par 10$, gan 5000$
-Lielveikali ir daudz lielāki kā Latvijā un mēdz būt tik pilni, ka daudzstāvu stāvvietās vairs nav brīvu vietu Gandrīz katrā lielveikalā ir kinoteātri
-Svētku salūtu taisa arī gaišā dienas laikā ( īpaši kāzās), un to var dzirdēt pat vairākas reizes nedēļā!
-Rīkojot kāzas, cilvēki iztērē vidēji 50 000$-100 000$
-Gandrīz katram pilngadīgam ģimenes loceklim ir sava mašīna
-Uz ielām, kur divas joslas, mašīnas brauc vismaz trīs joslās
-Policija, regulējot satiksmi, uztaisa vēl lielāku haosu
-Pēkšņi sadomājot braukt skatīties saulrietu virs mākoņiem, to var realizēt 30-40 minūtēs (protams, atkarībā no dzīvesvietas)
-Benzīna uzpildes stacijās nav pat jākāpj no mašīnas ārā- vienmēr būs kāds, kurš ielies benzīnu un nomazgās priekšējo stiklu par nelielu dzeramnaudu
-Daudzos pārtikas veikalos pie kasēm stāvēs cilvēki, kuri visu saliks maisiņos un par nelielu dzeramnaudu maisiņus aiznesīs līdz pat mašīnas bagāžniekam
-Vienmēr var atrast kādu, kurš nokārtos lietas tavā vietā- sākot no mašīnas parkošanas (Vallet Parking) pie restorāniem vai lielveikaliem, beidzot ar oficiālu dokumentu kārtošanu.
-Vienīgais sabiedriskais transports ir tāds, ka visi no tā cenšas izvairīties- cilvēki iekšā smēkē un busiņi bieži vien viens ar otru sacenšas ātrumā. Neesmu redzējusi nevienu busiņu bez buktēm un švīkām
-Pastāv sabiedriskie ”takši” (uzņem vienlaicīgi savstarpēji nesaistītus cilvēkus)
-Ārsti (pat ginekologi) pārsvarā ir vīrieši
-Adreses praktiski netiek izmantotas. Ja vēlies noskaidrot kur atrodas kāds veikals vai salons, nāksies pierakstīt garu skaidrojumu- tajā rajonā, pēc tā tilta tajā pagriezienā, un tad pēc 3. mājas pa labi pēc otrā koka u.t.t.
-Dzīvoklis tiek saukts par māju, bet privātmāja- par villu
-Elektrība netiek nodrošināta 24h diennaktī. Līdz ar to.. Tā ir pavisam normāla parādība, ja lielveikalā/restorānā/skolā vai kur citur pēkšņi pazūd elektrība. Visi apstājas, pagaida līdz ieslēdzas ģeneratori, un kustība turpinās.
-Lielveikalos mašīnas tiek pārbaudītas ar detektoru un tikai tad ielaistas stāvvietās Policisti ar pielādētiem ieročiem rokās- absolūti normāla parādība
-Cilvēki ir smaidīgi un laipni, palīdzēs pretimnācējam kā vien varēs, pat ja nemācēs attiecīgo valodu. Ciematos pat aicinās svešus garāmgājējus iedzert kafiju
-Ļoti daudzās ģimenēs ir mājkalpotājas- tās tur dzīvo vismaz 3 gadus un dara visu, kas nepieciešams (parasti tās ir strādnieces no Filipīnām, Libērijas un citām valstīm)
-Ja rodas kādas problēmas un nākas apmeklēt kādu valsts institūciju, pirmā doma, kas tiek izvērtēta- vai es tur kādu pazīstu un vai man ir kāds pazīstamais, kurš kādu pazīst no šīs iestādes! Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbilde ir ”JĀ”, tad viss notiks daudz ātrāk un vieglāk.
