Kādu laiciņu atpakaļ biju Latvijas Dzelzceļa Vēstures muzējā. Godīgi sakot, esmu bijis tur arī iepriekš, taču laika posms bijis tik liels, ka var uzskatīt,ka neesmu gan. 
Jo tur pilnīgi viss ir izmainījies. Telpas piedzīvojušas rekonstrukciju, ekspozīcijas mainījušās.
Mani ļoti pārsteidza un radās iekšēji maza bērna prieki ieraugot vilciena modelīšus un sliežu sistēmu. Ko lai saka, nepiepildīts sapnis par miniatūrām. Turpat blakus restaurēta šaursliežu lokomotīve. Skaņu efekti, ekrāni. Pilnīgi nesalīdzināmi ar to, kā tur bija gadus 10 atpakaļ. Agrāk gan bija lielajā zālē bija elektrovilciena priekša, kurā forši varēja iekāpt un paskatīties, kā tas viss izskatās no iekšas. Tā vairs nav. Precīzāk ir, bet ne vairs tāds, kā iepriekš.
Citā telpā ir izstādītas cilvēku figūriņas, un dažādu telpu miniatūras. Dažādas atrakcijas, bija iespēja paostīt smaržas, kas pazīstamas katram, kurš bijis klāt vilcienam, vai ložņājis pāri sliedēm Jāņavārtu stacijā. 
Pagalmā izvietoti dažādi vilcienu sastāvi un lokomotīves. Visas aizslēgtas un iekšā tikt nevar.
Kas man mani fascinē valsts un pašvaldības muzejos? Ieejas maksa. Bez gida ieejas maksa ir līdz 2 Eur. Nesalīdzināmi ar to, ko dažreiz nākas piedzīvot privātajos iestādijumos. Es zinu, ka
