Saules Sistēma ir ir tik plaša un pagaidām neizzināta teritorija. Pateicoties mūsdienu zinātnei mēs jau diezgan daudz zinām par mūsu Saules Sistēmu un ārpuszemes ķermeņiem, kas to veido. Šajā rakstā par interesantākajām mums zināmajām vietām Saules Sistēmā, uz kurām būtu vērts aizceļot un ieraudzīt tās paši savām acīm. Uz kurām dotos tu, ja varētu?
Labākās atpūtas vietas Saules sistēmā12
587
0
Uzkāp Rhesalivia virsotnē uz asteroīda "Vesta 4". Vesta 4 ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules Sistēmā. Tā vidējais diametrs ir aptuveni 525 kilometri. Rhesalivia ir meteorīta trieciena rezultātā izveidojies krāteris, kas atrodas šī asteroīda dienvidu puslodē. Krātera centrā atrodas milzīgs kalns, kura diametrs ir 200 kilometri un augstums 22 kilometri, padarot to par augstāko kalnu visā Saules Sistēmā.
Pavēro nepārtraukto vulkānisko aktivitāti uz Jupitera pavadoņa "Jo" Pēc zinātnieku aplēsēm uz Jo virsmas ir ap 150 aktīvu vulkānu, lai gan to patiesais skaits varētu būt 400 un vairāk, tas ir viens no ģeoloģiski aktīvākajiem ķermeņiem Saules Sistēmā. Šī aktivitāte ir skaidrojama ar Jupitera un citu pavadoņu milzīgo gravitāciju, kuras dēļ nabaga Jo tiek vilkts vienlaicīgi dažādos virzienos.
Reklāma
Pasauļojies un tiec pie jauka iedeguma Merkura "Karstuma krāterī" Ik reizi, kad Merkurs sasniedz perihēliju jeb orbītas punktu, kas atrodas vistuvāk Saules centram, šis milzīgais krāteris piepildās ar Saules gaismu un temperatūra tā iekšienē uzkarst līdz pat +400 grādiem pēc Celsija. Svelmīgi!
Paklejo pa milzīgo Vallis Marineris kanjonu uz Marsa. Valles Marineris ir lielākā kanjonu sistēma visā Saules Sistēmā, tā ir 4000 kilometru gara un 7 kilometrus dziļa. Salīdzinājumam, Lielais Kanjons, ASV, ir tikai 446 kilometrus garš un 1,6 kilometrus dziļš. Šis krāteris atrodas līdzās Marsa ekvatoram un aizņem piekto daļu no planētas kopējā ekvatoriālā rādiusa.
Kļūsti par liecinieku lavas noplūdēm no "Maat Mons" vulkāna uz Venēras. Maat Mons ir augstākais vulkāns uz Venēras. Tā diametrs ir 395 kilometri un tā virsotne paceļas 5 kilometrus virs apkārtējiem līdzenumiem. Izvirdumi un lavas noplūdes šeit notiek ļoti bieži un lavas upes mēdz aiztecēt pat simtiem kilometru tālu.
Reklāma
Ienirsti Jupitera pavadoņa Eiropas zemledus okeānos. Zinātnieku prāt, zem biezās Eiropas virsmas ledus kārtas varētu būt milzīgs okeāns, kura tilpums pārspēj pasaules okeāna tilpumu uz Zemes. Ja tā patiešām ir, tad iespējams šajā okeānā mīt dzīvas radības.
Apceļo Saules Sistēmu uz Haleja komētas. Haleja komēta ir periodiska komēta, kuru no Zemes var redzēt reizi 75 gados. Līdz šim pēdējo reizi tā bija redzama 1986.gada 9.februārī. Nākamā reize, kad to ieraudzīsim debesīs būs ne agrāk par 2061.gada 28.jūliju. Pa savu orbītu cauri Saules Sistēmai, Haleja komēta šķērso Merkura un Venēras orbītas un aizceļo pat līdz Plutonam.
Izbaudi 42 Zemes gadu ilgu dienu vai nakti uz Urāna poliem. Urāns ir tik tiešām dīvaina planēta, jo tā sagriezusies uz sāniem. Urāna poli ir novietoti sāniski, gandrīz paralēli Urāna orbītai ap Sauli, tas nozīmē, ka ja būsiet iestrēdzis Urāna ziemeļpolā, jūs sauli pie debesīm varēsiet vērot 42 Zemes gadu garumā, pēc tam 42 gadus varēsiet sēdēt tumsā jeb naktī. Jums jāizvēlas, kurš variants jums šķiet vispiemērotākais.
Reklāma
Dodies pārgājienā pa Vallhallas krāteri uz Kallisto. Jupitera otrs lielākais pavadonis Kallisto ir visvairāk sacaurumotākais objekts Saules Sistēmā. Tajā ietilpst arī lielākais krāteris visā Saules Sistēmā - Vallhalla, kura diametrs ir ap 3800 kilometru.
Izpeldies Titāna metāna ezeros. Kā izrādās, uz Saturna pavadoņa Titāna esot metāna ezeri un upes, kā arī ledus kalni. Vēlies nopeldēties?
Tev patiks šie raksti
wtf cik nesakarīgs teikums.
google translate