Ir pienācis rīts, parasti man patīk ilgi gulēt, bet Nastja jau mani ir pamodinājusi. Šodien es nolēmu plašāk apskatīt, kāda ir Kijeva. Mēs ar Nastju nolēmām noīrēt riteņus, un es palūdzu viņai, lai man parāda, kādu no savām iecienītākajām vietām. Viņa ir ļoti unikāla meitene ar bagātīgu pieredzi, un viņas stāstos ir aizraujoši klausīties. Ir meitenes, kuras man stāsta par sevi, un man jau pēc pirmā teikuma kļūst garlaicīgi, bet Nastjas maigais un seksīgais balss tembrs liek man koncentrēties un ieklausīties katrā viņas sacītajā vārdā. Es varētu klausīties šo balsi katru dienu.
Stāsti, pastaigas un pusdienas… Laiks pagāja tik ātri, ka jau bija pienācis vakars. Nastja man vēl nebija parādījusi, kā izskatās Kijevas vecpilsēta naksnīgajā pilsētas noskaņā. Nolikuši riteņus pie malas uz kādu laiciņu, devāmies apskatīt Kijevu un tās vecpilsētu. Uz katra stūra bija redzams pa kādam arhitektūras šedevram, un tumsa radīja romantisku noskaņu, taču radās arī sajūta, ka esam ieradušies spoku pilsētā. Trūcīgi apgaismotā galvenā iela, kā arī sānielas, bija tukšas no cilvēkiem. Dienas rosība suvenīru stendos bija pilnīgi beigusies un mēs klaiņojām pa klusajām ieliņām, un man radās doma, kur gan visi ir pazuduši. Vaicāju Nastjai, kāpēc šī pilsētas daļa ir tik acīmredzami nepopulāra vietējiem, viņa atbildēja, ka gandrīz neviens šeit nedzīvo, un arī ofisiem paredzētās telpas stāvot tukšas, jo tikai retā Ukrainas popmūzikas zvaigzne spēj atļauties tur dzīvot, bet miljonāriem jau ir villas cituviet. Es, it kā jokojoties, Nastjai apsolījos, ka reiz kādu dienu, es iegādāšos šeit dzīvokli, kurā viņa varēs palikt, kad vien vēlēsies. Viņa pasmaidīja un pavisam noteikti man nenoticēja, bet es pat sāku prātot, kas man būtu jāizdara, lai kādreiz to varētu realizēt. Man bija interesanti pastaigāties kopā ar Nastju un klausīties viņas stāstos, bet es nekādīgi nevarēju aizmirst par pirmo vakaru, kuru mēs pavadījām kopā. Es ierosināju doties vakariņās, uz kādu no centra restorāniem. Kijevā gaumīgi, un tūristam lēti restorāni netrūka. Mēs laiski pavadījām silto vakaru glamūrīgās iestādēs līdz nolēmām doties pie manis. Par vakariņām diviem cilvēkiem ar kokteiļiem un uzkodām kopā samaksājām 650 Ukraiņu grivnas jeb aptuveni 20 eiro.
Uz viesnīcu pastaigājāmies ejot ar kājām, apķēruši viens otru. Lai gan pēc balss un uzvedības sabiedrībā, mana kompanjone bija pavisam mierīga, tas krasi mainījās katru reizi, kad nonācām divatā. Tiklīdz iegājām manā viesnīcas numuriņā un es aizvēru durvis, Nastja jau bija iekārtojusies uz gultas izaicinošā pozā. Arī viņas skatiens izmainījās. Viņas acis un lūpas nepārprotami mani provocēja mesties virsū un iekarot viņu. Nevilcinoties sāku viņu skūpstīt un atbrīvot no drēbēm. Nastja bija no retajām meitenēm, kurai gultā nebija tabu. Viņa mani skrāpēja, skūpstīja, koda, izaicināja un vienmēr ļāva saprast, kad viņai ir labi. Ja meitene ir tik atvērta un brīva seksa laikā, tas procesu padara daudz patīkamāku. Patiesībā tik patīkamu, ka mēs turpinājām visu nakti. Mēs mainījām pozas un lokācijas. Atradāmies gultā, vannas istabā, uz atpūtas krēsla un pat uz balkona.
No rīta pamodāmies kopā, Nastjai guļot man uz krūtīm. Apskāvu cieši viņas kailo ķermeni, samīļojām viens otru. No mīļošanās mēs pārgājām pie skūpstiem, ar katru brīdi skūpsti palika dziļāki un ilgāki, tas savukārt, noveda pie kaislīga seksa.
Apmēram tā pagāja katra diena Kijevā. Katru rītu viņa aizskrēja darīt savas ikdienas lietas, un katru vakaru es viņu vedu uz restorānu, mēs iedzērām vīnu, uzpīpējām ūdenspīpi un devāmies pie manis. Es nezinu kā, lai precīzāk aprakstu šīs sajūtas – vienreizēja pieredze, baudot kopā būšanu starp diviem cilvēkiem no dažādām pasaulēm, kuriem liktenis ļāvis būt kopā tikai uz īsu laiku. Protams, mūsu kontakta centrālā saikne bija gultā. Katram būtu jāizmēģina parastu seksu aizstāt ar garām, erotiskām, romantiskām rotaļām un kopēji izjustām emocijām.
Kijeva tiešām paliks neaizmirstama. Bet man ir žēl, ka ir jādodas prom, dodoties uz taksi pēdējo reizi viņu noskūpstīju vairākās vietās uz pieres, lūpām, vaigiem, kakla un kārtīgi iegaumēju viņas burvīgo smaidu.
Ātri gan pagāja šī nedēļa, būtu ar mieru šeit palikt vēl. Šķiet, ka visi cilvēki sapņo par pasakainām atpūtām Francijas dienvidos vai Spāņu salās, taču tikpat labas izjūtas, skatus, lētākas cenas un ļoti laipnus cilvēkus var atrast atpūšoties arī aizmirstajā austrumeiropas pērlē – Ukrainā.
Latvijā man bija dota tikai viena nakts. Jau nākamajā dienā devos uz Maljorku, jo sen biju rezervējis biļetes. Patiesību sakot, es sāku jau pierast no viena ceļojuma mesties nākamajā. Mans ceļojumu koferis netiek izkrāmēts, nomainu tikai nepieciešamās mantas tajā un atkal taisos doties prom. Ir pagājušas tikai divas dienas kopš Kijevas, taču rakstu par Ukrainas braucienu pabeidzu rakstīt šobrīd, sauļojoties Maljorkas pludmalē.
Lasi vēl par maniem piedzīvojumiem manā blogā.
