Šodien man ir radusies iedvesma, lai padalītos ar nelielu daļu no Kijevā piedzīvotā. Es esmu ceļojis pa pasauli, meklēdams iedvesmu, iegūstot jaunas emocijas un pieredzi. Daļa no mana bloga ir veltīta tieši, lai dalītos savos iespaidos par apmeklētajām valstīm, un kā ir būt tūristam tajās.
Šonedēļ es neesmu pārāk daudz strādājis, jo ir bijušas tik daudz citas lietas, ko darīt. Pirms nedēļas es iegādājos biļeti lidojumam uz Kijevu, jo esmu pārliecināts, ka šajā pilsētā es spēšu veltīt vairāk laika savam darbam. Biļetes meklēju skyscanner.net lapā un man izdevās atrast neticami izdevīgun lidojumu par 107 eiro turp un atpakaļ. Tā kā man ir parādījies īsts azarts ceļošanai, es nekavējoties biju gatavs doties jau nākošajā piedzīvojumā. Beidzot man būs laiks arī pastrādāt pie sava bloga. Visiem blogot gribētajiem es iesaku pēc iespējas radikālāk pamainīt savu darba vidi, jo tas patiesi iedvesmo, kā arī palielina iztēli un attīsta radošo domāšanu. Pats svarīgākais, šī ir tā spontānā reize, kad es gribu satikt Ukraiņu modeles, ar kurām iepazinos Monako. Jau kādu laiku mēs uzturam vieglu komunikāciju, tāpēc nevaru sagaidīt, kad es viņas atkal satikšu.
Mans piedzīvojums Kijevā sākas ar to, ka vispirms sameklēju viesnīcu, kurai noteikti ir jāatrodas pilsētas centrā, jo tur atrodas labākās apskates un izklaides vietas. Man padomā nebija nekas dārgs un arī nekas lēts, es vienkārši vēlējos vietu, kurā es varu relaksēties, gūt jaunu iedvesmu, kur būtu ērta darba vide un balkons ar skatu uz vecpilsētu. Skatoties mājaslapā un salīdzinot preces, es biju nedaudz pārsteigts par izdevīgajām cenām. Protams, es atļāvos sevi palutināt, ar vienu no elegantākajām viesnīcām Kijevas centrā – Khreschatyk City Center Hotel. Par sešām naktīm samaksāju 767 eiro. Vienmēr meklējot viesnīcu caur booking.com, skatos tikai tās ar vērtējumu virs astoņām zvaigznēm, ar bezmaksas internetu un ar lokāciju tuvu pilsētas centram. Viesnīcā ir viss, ko vēlies, lai varētu pilnvērtīgi un radoši darīt savu darbu visai elegantā atmosfēra.
Kijeva, bez šaubām, ir unikāla, daudzpusīga un neordināra pilsēta, tai ir ļoti daudz, ko piedāvāt, taču tā, manuprāt, nereti tiek aizmirsta, un par to sevišķi daudz nerunā. Tūristus šeit var pamanīt diezgan reti, tāda sajūta, ka šajā pilsētā es esmu vienīgais iebraucējs un visi uz manis skatās. Jau pirmajā brīdī pamanīju, ka uz ielām atrodas, vai nu ļoti ekskluzīvas mašīnas, melni džipi, kādus parasti ieciena kriminālo aprindu pārstāvji vai tieši pretēji, vecie žiguļi VAZ-2101. Visapkārt ir jūtams postmodernais stils. Ir viegli saskatīt atšķirības starp nabadzīgo un bagāto Kijevas daļu, bet, kas šķiet interesanti, es nepamanīju vidusmēra cilvēkus, tādus vidēji turīgus un vienkārši elegantus. Visur ir saskatāmas galējības – izsmalcinātas stila drēbes vai novelkāti darba apģērbi. Labi, pietiks par Kijevu, es vairāk gribu padalīties ar savu pieredzi, nevis ar dabas skatiem un muzeju nosaukumiem.
Mana galvenā vēlme šeit bija satikt pazīstamās meitenes. Uzrakstīju priecīgu ziņu, ka esmu ieradies. Klusums. Uzrakstīju, ka vajadzētu šovakar sarunāt tikšanās laiku. Arī klusums. Pagāja vairākas stundas un manas Facebook ziņas netika ne lasītas, ne atbildētas. Meitenes bija, kā pazudušas no zemes. Tajā brīdī manī iezagās domas, kas vēlāk tika apstiprinātas – meitenes mani nav ņēmušas vērā īsti nopietni un šajās dienās netiksimies. Es netaisījos par to pārdzīvot, arī bez viņām šīs dienas Kijevā var būt patīkamas.
Uzreiz viesnīcas numuriņā iekārtojos tā, lai man būtu pēc iespējas ērtāk strādāt ar datoru. Skatoties āra pa logu, redzu postmoderno Kijevu. Skats uz rosīgajiem cilvēkiem mani mudināja strādāt. Pēc pāris produktīvām darba stundām, es iedomājos ieslēgt Tinder aplikāciju, uzreiz manā pavērās izvēle starp daudzām skaistām meitenēm. Jau pavisam drīz pirmais abpusējais “like” un čats var sākties. Mēs savā starpā komunicējām angliski, viņai tas īpašas grūtības nesagādāja. Viņa pieļāva mazas gramatikas kļūdas savā tekstā, bet tā bija tikai vēl viena detaļa, kas padarīja mūsu saraksti daudz jautrāku, emocionālāku un draudzīgāku. Uzreiz sapratu, ka mums saskan. Es tik ātru un lielu uzticēšanos no viņas nebiju gaidījis.
Neliels ieskats par meiteni, kas viņa ir, un, kāpēc man viņa iepatikās. Viņu sauc Nastja, viņas vecumu es nezinu, bet viņai bija brūni mati, lielas, tumšas acis, garas kājas un slaids viduklis. Meitene savās bildēs izstaroja ļoti pozitīvu enerģiju, vienmēr smaidot. Protams, arī formīgās auguma līnijas un skaistais skatiens uzrunāja. Šī meitene noteikti pievērš daudzu vīriešu interesi, tāpēc jutos tīri veiksmīgs, ka man būs iespēja viņu satikt.
Aizmirsu pateikt dažas svarīgās detaļas, kuras man lika uzticēties Nastjai. Viņas acis – tajās bija kas īpašs un atšķirīgs no parasta acu skatiena. Kā vēlāk noskaidroju, tad katru reizi skatoties viņas acīs, tajās redzēju maigumu un atklātību, tajā paša laikā tās man lika justies nedaudz neērti, jo nekad nebiju redzējis tik tiešu un cauri ejošu skatienu. Gluži kā viņa lasītu visas manas domas.
Ir pienācis vakars, un es nezinu, kā to paveicu, bet man jau bija sarunāts randiņš. Šoreiz to īsti nevarētu saukt par randiņu, jo tas izklausās pārāk oficiāli, bet kaut kas citāds. Nastja dzīvo pilsētas centrā un piedāvāja būt par gidu, parādīt man, kā izskatās šī brīnišķīgā pilsēta vakaros. Mēs satikāmies pie manas viesnīcas durvīm, jo viņa šajā pilsētā pārzina ielas labāk, nekā es. Lai gan pirmajās sekundēs es jutu mulsumu, es uzreiz centos pajokot – pateicos, ka uzņēmās mani pavadīt, ka pilnībā uzticos viņai un piebildu, ka ceru viņa mani neievedīs tumšā šķērsielā un neatņems kabatas naudu. Jau nākošajās minūtēs mēs sākām pavisam brīvi runāties. Es vēl aizvien nespēju noticēt, ka šī meitene tik viegli parakstījās satikties ar mani, bet viņa to noteikti nenožēlo.
Staigājot pa Kijevas ielām, es nevaru nepieminēt to, ka šeit dzīvo pasaulē vienas no skaistākajām meitenēm. Es tiešām pēc pieredzes varu teikt un es garantēju, ka šeit dzīvo katra vīrieša sapņu meitene. Es ievēroju, ka, pat ejot uz veikalu, ukrainiete noteikti uzkrāsosies, sapucēsies un uzvilks augstpapēžu kurpes. Kā viņas var būt tik slaidas, zinot, ka šajā valstī cilvēki mīl labi paēst?
Runājot par ēšanu, atgriežos pie stāsta par pirmo vakaru, kuru pavadīju kopā ar Nastju. Vakars bija silts un izklaidējošs. Nastja man parādīja vairākas interesantas vietas, kuras godīgi sakot pat nepiefiksēju. Manas domas vairāk raisījās par manu kompanjoni. Pastaigājoties, mēs daudz sarunājamies un smējāmies. Pastaiga man uzdzina apetīti, tāpēc ilgi nevilcinājos un uzaicināju Nastju uz restorānu. Vienīgās manas prasības bija ūdenspīpe un gards ēdiens. Nastja izskatījās samulsusi, jo viņa nezināja, kuru vietu, lai izvēlas. Izskatās, ka viņa nav liela satikšanās un randiņu meistare, kas šajā ziņa man pat patika. Mēs improvizējam un uzreiz atradām restorānu, kurā varēja arī uzpīpēt ūdenspīpi. Nastjai iepatikās ūdenspīpe, un es viņu pamudināju, lai pasūta dzērienus un ēdienus, kādus vien sirds kāro. Viņa bija diezgan kulturāla un pieklājīga. Dažu brīdi man šķita, ka viņa pat jūtās neērti, ka es par visu maksāju, bet es teicu, lai viņa nesatraucas, jo viņa man ir lieliski izpalīdzējusi un gribu atlīdzināt ar gardām vakariņām. Kijeva ir īstā pilsēta, kur doties uz restorāniem. Visur cenas ir ļoti draudzīgas. Vienā vietā par ūdenspīpi un 4 kokteiļiem samaksājām tikai 10 eiro.
Mēs bijām labi paēduši, iereibuši un ar labām emocijām piepildīti. Es sapratu, ka drīz jau būs vēls un meitene taisīsies mājās, tāpēc ieminējos, ka kājas man ir sagurušas, bet vēl gribu izbaudīt sarunas ar savu kompanjoni. Neuzbāzīgi ieteicu, ka varētu pasēdēt manā viesnīcas numuriņā uz balkona un vēl parunāties. Nastja mirkli padomāja par piedāvājumu, bet tā kā tas izklausījās pietiekoši nevainīgs un romantisks, viņa piekrita.
Tā mēs pēc lēnas pastaigas nonācām pie manis. Vakars bija patīkami silts. Uz datora es atskaņoju Nastjas izvēlētās dziesmas, kuras man īpaši nepatika, bet es to viņai neaizrādīju. Pēc neilga mirkļa es atvēru vaļā vīna pudeli, kuru es pa dienu iegādājos nelielā, vietējā veikaliņā blakus manai viesnīcai. Nastja bija sajūsmā, ilgs laiks nepagāja un mēs jau izklaidējāmies starp palagiem. Mana pirmā nakts ar viņu bija kaislīga un ļoti ugunīga. Tā gan nebija ne pēdējā, ne vistrakākā nakts mums kopā, bet to jau pastāstīšu nākamajā rakstā.
Lasi vēl par maniem piedzīvojumiem manā blogā.
