Septītajā dienā no lauku pilsētiņas izlemjam doties uz San Marino. Ceļš solās būtu gana īss tikai kādas 40 minūtes. Bet īstenībā aizņem pusi dienas, jo skati apkārt ir tik grandiozi, ka stājamies visur kur var nomest auto un skrienam bildēt.
Itālija neplānojot #7: San Marino - 1. daļa1
Šeit arī atklājas īres auto burvība - tu redzēsi 10x vairāk un iespaidi būs 10x lielāki nekā apmešanās tikai vienā pilsētā. Ja patīk kalnu skati un trakās panorāmu ainavas tev šis ir jāizmēģina. Jo visu nofočēt un nofilmēt, lai parādītu jums, tāpat nav iespējams.
Kamēr lidinu dronu virs kalnu ielejas Alise paspēj ieturēt pusdienas ar brīnišķīgu kalnu skatu. Tagad arī man sagribas pusdienas, bet navigācija mūs aizved pilnīgi garām noliktajam traktieriem un labi, ka tā. Nācās piestāt mazā miestiņā kur ar google translate palīdzību tieku pie garšīgākajām pusdienām Itālijā, pavisam parastā un necilā pusdienotavā.
Kad pieminēju, ka esam no Latvijas izrādījās, ka apkalpotāju brīvi runā krieviski un mēs visi gardi pasmējāmies par mūsu valodas barjerām. Atvadamies un laižam pa serpentīniem tālāk.
San Marino ir pasaulē mazākā un vecākā republika (AD 301). Izmēros tā ieņem trešo vietu Eiropā aiz Vatikāna un Monako, bet pasaulē piekto vietu.
San Marino ir augstākais autoīpašnieku skaits uz iedzīvotāju skaitu pasaulē, un tā ir vienīgā valsts, kurā ir vairāk transportlīdzekļu nekā cilvēku (iedzīvotāju skaits ~34 000).
Mēs apmetāmies pašā kalna augšiņā, viesnīcā Bellavista par nieka 45€. Galvenie tūristi šeit ir no Krievijas un Itālijas, jā, krievu valodu dzird pilnīgi visur. Pat veikalos ir uzraksti - Мы говорим по русски!