Sveicināti atkal visi, sen neredzētie spoki!
Šis raksts, varbūt kalpo kā tādi nelieli atgriešanās vārdi, jo biju prom. Tie kuri domā, ka tūlīt dalīšos ar kāda ceļojuma pieredzi, tie diemžēl kļūdas, bet nosacīti. Es biju prom no šejienes, kā varbūt daudziem no jums, agrāk spoki man bija kā liela dzīves sastāvdaļa, dienā vairākas reizes ienākt no telefona lai dabūtu medaļu, likt plusiņus, lai dabūtu citu medaļu, cept rakstus un "nenopārdoties", liekot prastus bildīšu rakstus, kur liela daļa ir kopēta no 9GAG lapas. Tomēr vienu jauku dienu viss apstājās, neiegāju šajā tīmekļa lapā, tas bija aptuveni ap to laiku , kad satiku savu draudzeni, diemžēl tagad jau bijušo draudzeni...
Ātri mainījās prioritātes, netika vairāk cepti raksti, pat arī pārlūka programma ātri aizmirsa šīs vietas eksistenci, varbūt tāpēc, ka kļuvu vecāks... Bet tas nav vienīgais pamatojums. Sanāca vairāk staigāt apkārt, redzēt vietas un apskatīt lietas, lielākoties tas dēļ manas bijušās, viņa spēja izvilkt "plānā galdiņa urbēju", ārā no viņa midzeņa lai piedzīvotu lietas. Sāku nodarboties vairāk ar fotogrāfiju, ķert momentus, saprast to jēgu. Iemācījos rūpēties par kādu, varbūt uz laiku pat iemīlēt, uztraukties un beigās pazaudēt. Šis raksts nav mana personiskā žēlošanās par dzīvi, šis ir kā mudinājums jums vairāk izspraukties ārā, aizbraucat uz Cēsīm zelta rudenī, tur ārā ir ko redzēt. Atbildot uz tiem jautājumiem, kāpēc izšķīries ja viss tev bija labi, šad un tad dzīvē jāsaprot, ka "nebūs" sāc laiku likt tajā kur nav jēgas, protams ļoti grūti ir apstāties un "pārraut" visu, bet šādi tu radi virkni jaunas iespējas, morāle, ja neesi laimīgs, tev nav jācieš, tu esi pats sava stāsta varonis....
Tiem kuriem ar vien rakstītu tekstu nepietiek, apakšā ievietoju manas bildes, ko pa šo prombūtnes laiku sabildēju, patīkamu dzīvi!
