Pirmās dienas Maljorkā bija ļoti jaukas un patīkamas, taču kaut kas pietrūka. Biju kārtīgi atpūties un vēlējos jaunus piedzīvojumus. Uzzināju par ballīšu centru Magaluf un uzreiz tur noīrēju četru zvaigžņu viesnīcu Sol House The Studio - Calviá Beach. Pirms tūrisma sezonas šo viesnīcu var dabūt par ļoti labu cenu. Par 3 naktīm samaksāju 165 eiro. Pati pilsētiņa man vairāk atgādināja atrakciju parku, galvenās aktivitātes notiek uz pāris ieliņām, kur katrā mājā ir bārs vai klubs. Tomēr šeit bija vienīgā vieta, kur tiešām jūtu jaunu cilvēku klātbūtni un iespējas jautrām ballītēm.
Pirmajā vakarā izgāju ielās. Mani uzreiz sagaidīja simpātiskas kuratores ar platiem smaidiem. Nespēju pateikt nē un drīz vien atrados atvērta tipa klubā, uz podestiem dejotājas un vidū bārs. Pasūtīju dzērienu, apskatīju kluba viesus, taču iekšpusē nemanīju tādas pašas skaistules kā ārpusē. Pārsvarā angļu tūristi, kuri jau kārtīgi iedzēruši. Ar pāris cilvēkiem uzsāku sarunu, taču kopīgas tēmas neatradām. Varbūt biju pārāk maz iedzēris, bet varbūt šie cilvēki bija pārāk daudz iedzēruši, lai spētu salikt kopā veselus teikumus.
Tā es devos uz nedaudz mierīgākām vietām. Pa ceļam vēl pāris kuratores mani apturēja un aicināja iekšā savos bāros, uz ko es atbildēju: “Paldies, bet zinu, ka tu esi skaistākā meitene šajā klubā, un iekšpusē tādas vairs nav”. Varbūt mans teksts pārsteidza, vai arī neizskatījos pēc viņu tipiskās publikas, bet meitenēm uz manu frāzi, pārsvarā nebija ko atbildēt. Vārdos vēl dzirdēju atkārtotu aicinājumu, bet viņu acis jau bija nodevušas to, ka viņas man piekrīt.
Vairāk patīkamas kompānijas atradu pāris mierīgākos pludmales restorānos, kurus apmeklēju tajā vakarā. Vienā bārā mani priecēja lieliska ūdenspīpe, kas maksāja tikai desmit eiro. Turklāt bārmenis bija ungārs un, tā kā darba nebija pārāk daudz, viņš divdesmit minūtes norunāja ar mani – par ūdenspīpēm, par dzīvi Ungārijā, par dzīvi Latvijā, par gulaša zupu, par to kā viņš šeit nokļuvis, par to kā es ceļoju, par to kas šeit ir labs un ka tomēr pietrūkst mājas. Līdzīga, nejauša saruna man sanāca kādā citā restorānā ar simpātisku oficianti. Izdevās viņu atraut no darbiem un parunāties. Arī viņa nebija vietējā, bet gan no Slovākijas. Sarunas laikā pat jutu, ka diezgan viegli būtu norunāt ar viņu tikšanos kādā brīvākā dienā, taču man jau drīz bija jādodas mājās.
Kopumā guvu jaunus iespaidus par Maljorku. Lielākā daļa jauko un atvērto cilvēku šeit ir strādājošie ieceļotāji. Ar viņiem var droši runāties, un ja atradīsi kopīgu valodu, atradīsi arī jaunus draugus. Pavisam viegli ir sarunāt randiņus ar viesmīlēm, dejotājām un kuratorēm, taču tikai, ja viņas dod īstos signālus, ka viņās ir radusies interese.
“Un tad vien atliek nebūt kautrīgam, jo pasaule ir iespēju pilna, tik jāmāk tās saskatīt!”.
Ne tikai relaksācijai un atpūtai, bet arī ballītēm Maljorka ir ideāli piemērota. Ap jūniju, jūliju Maljorkā parādās vairāk tūristu un atpūtnieku, tajā skaitā skaistules un kvalitatīvu ballīšu cienītāji.
Tā nu savu pēdējo vakaru Maljorkā veltīju meitenei, ar kuru biju iepazinies Tinderī un iepriekš saticis. Vakara plāns bija samērā vienkāršs. Apmeklējām pāris izklaides vietas, iedzērām kokteiļus un pastaigājāmies gar pludmali. Šoreiz mūsu kontakts veidojās labāk. Vakars izvērtās sirds silts, bagāts ar intelektuālam sarunām. Runājām, smējāmies un aizvien labāk iepazinām viens otru. Šī iepazīšanās man kļuva par labu pieredzes apmaiņu un mēs šķiramies kā jau labi iepazīti paziņas. Mājas devos ar patīkama siltuma sajūtu sirdī. Ja šī meitene dzīvotu tuvāk Latvijai, mēs noteikti vēl turpinātu satikties, bet katram labam stāstam pienāk savas beigas un varbūt šis man būs vēl viens labs iemesls, lai vēlreiz apciemotu neaizmirstamo Maljorku…
Lasi vēl par maniem piedzīvojumiem manā blogā - http://mrxblogger.com
