Froidenštate (Freudenstadt) pirmo reizi biju pagājušajā rudenī un pilsēta man ļoti iepatikās, gribētos pat tur dzīvot. Iekšpilsētā aiz arkām visapkārt paslēpušies veikali, kafejnīcas, tūrisma biroji un suvenīru bodītes. Rudenī mani priecēja diezgan neparasti «ūdens objekti» -slīpa strūklaka pilsētas centrā, kura vakaros apgaismota; tekošs ūdens pa šauriem kanāliņiem pat cauri āra kafejnīcām, kā arī ūdens spirāļveida pacēlājs bērnu rotaļu laukumā. Taču šoreiz biju vīlusies- nevienas no šīm ūdens «lietām» nebija. Gan jau tam ir kaut kāds iemesls. Taču priecēja daudzās puķes, nopļautie zālāji un smaidīgie cilvēki.
Pilsētas muzejā var iepazīties ar pilsētas vēsturi, ieeja tajā ir par brīvu.
Tirgus laukumā bija Škodas prezentācija-cilvēku un mašīnu jūra-uz turieni nemaz negāju. Pasēdēju saldējuma kafejnīcā (izdevās atrast sēdvietu), izgāju cauri pašam centram un iegāju baznīcā. Luterāņu baznīca, arī bijusi nopostīta kara laikā. Virs ieejas baznīcas cēlāju Virtembergas hercogistes un Anhaltas firstu ģērboņi, bet baznīcas iekšpusē pa labi no ieejas abi ģērboņi arī oriģinālā. Baznīca celta renesanses stilā 1601.gadā, bet no 1604.-1606. gadam būvētas pirmās ērģeles. Baznīcai 2 spārni ar altāri pa vidu-tā mācītāju redz gan tie, kuri sēž labajā, gan arī kreisajā pusē. Priekš luterāņu baznīcas diezgan grezna un gaiša. Netālu no altāra apskatei izlikts kristāmtrauks no 11.gadsimta un pults no 12.gadsimta.
Pilsētas laukumā aug mamutkoks. Karalis Vilhelms I (König Wilhelm I von Würtemberg) 1864. gadā licis atvest no Kalifornijas šī koka sēklas, kuras licis Štutgartē izaudzēt un 3000-4000 koku stādu tikuši izdalīti pa toreizējo Virtembergas valsti. Tā šis koks nonācis Froidenštatē. Kara laikā koks nav cietis un pašlaik ir dabas piemineklis un pilsētas lepnums.
Vēl viena interesanta lieta, ko pilsētā apskatīt, ir saules pulkstenis, kurš, pateicoties īpašai būvei, rāda ļoti precīzu laiku. Pulkstenim ir maināma ziemas un vasaras detaļa, kas ļauj nolasīt laiku līdz pusminūtei.
Pilsētu 1599.gadā dibinājis Virtembergas hercogs Fridrihs I , bet jau 1608.gadā tajā bija 2000 iedzīvotāju. 1632.gadā izcēlies ugunsgrēks, kas iznīcināja 141 pilsētas ēku, taču baznīca toreiz neesot nodegusi. 1945.gadā , pašās kara beigās iznīcināta praktiski visa pilsēta. Visas ēkas atjaunotas, saglabājot bijušo būvstilu. Pilsēta atrodas 732 m virs jūras līmeņa, tā ir 87,58 m² liela un pašlaik tajā ir apmēram 22,5 tūkstoši iedzīvotāju.
