Cristo Rei4

Nossa Senhora da Paz

Pati ideja par šāda pieminekļa būvniecību nāca no Lisabonas kardināla patriarha, kurš bija vizītē Rio un kuru neatstāja vienaldzīgu tur redzētais. Praktiski ideja par statujas būvniecību tika apstiprināta Portugāles Episkopāta konferencē Fatimā 1940. gada 20. aprīlī. 1941. gada tika izvēlēta būvniecības vieta, bet pati būvniecība tika sākta tikai 1949. gadā. Cristo Rei būvniecība kopuma ritēja desmit gadus. Kā minēju, oficiālā atklāšana bija 1959, gada, bet turpmāko gadu gaita tika uzbūvētas un atklātas jaunas detaļas un celtnes, ko tad arī vēlāk oficiāli prezentēja. Piemēram, tikai 1984. gadā tika atklāta Nossa Senhora da Paz kapela. Būvniecība turpinājās arī vēlāk. Piemēram, 2004. gada jūnijā tika atklātas jaunas telpas svētceļnieku izmitināšanai. 2008. gada maijā tika atklāta Jēzus Sirds uzticības kapela un bronzā kalti Desmit baušļi. Respektīvi, nepārtraukti notiek Cristo Rei uzlabošanas un paplašināšanas darbi.

Cristo Rei atrodas uz klints 133 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir arī Almada augstākais punkts. Pats piemineklis ir 82 metrus augsta trapecveida celtne, kuru balsta četras kolonnas un kuru galā atrodas 28 metrus augstā Kristus statuja. Pamatnes arhitekts ir António Lino, Kristus idejas autors ir Francisco Franco de Sousa. Četras pamatnes kolonnas ir vērstas uz visām četrām debespusēm. Taas kopā veido krusta formu.

Ar Jēzu Kristu ar tā atvērtajām rokām pār Lisabonu, kā jau minēju, piemineklis ir kā pateicība tam, ka Portugāle tieši nepiedzīvoja Otro Pasaules karu. Kā jau pirms tam minēju, no Cristo Rei paveras skaista panorāma. Atrodoties 82 metru augstumā, pavērās skats pār Lisabonu, upi, Almadu, labos laika apstākļos var redzēt pat Sintru.

Pieminekļa iekšienē ir bibliotēka, kafejnīca, divas halles un kapela. Ir arī iespēja uzbraukt augšā un apskatīt visu no vāl augstāka skatu punkta, bet es to nekad neesmu darījusi, jau iepriekšējos rakstos minēto augstum-baiļu dēļ.

Nokļūt Cristo Rei ir vienkārši. Pirmkārt, jāpārceļas pāri upei. To var izdarīt vienkārši ar prāmi, kas atiet no Cais do Sodre. No Cais do Sodre prāmji atiet vairākos virzienos, nokļūšanai uz Cristo Rei nepieciešams tas, kas iet uz Cacilhas. Prāmis iet regulāri, jo īpaši darba dienās. Es pēdējo reizi braucu svētdienā un atceros, ka viens bija 13.47 un nākamais 14. 12. Respektīvi, ilgi jāgaida nav.

Biļeti var iegādāties kasē vai biļešu automātā. Man vieglāk un ātrāk liekas automātā. Jārēķinās, ka var būt rindas. Bet kā minēju, ja gadās nokavēt vienu prāmi, tad nākamais atiet pēc apmēram 20 minūtēm. Biļete turp un atpakaļ kopā ar prāmja kartiņu maksā 2,90 eiro. Kartiņa pēc izskata ir gandrīz tāda pati, kā Lisabonas transporta kartiņa, bet ir paredzēta īpaši prāmjiem. Es ieteiktu pirkt uzreiz divvirzienu biļeti, lai pēc tam otrā krastā nav jākrāmējas ar visu. Ar visu es domāju rindas un maksāšanu. Man svētdienā, piemēram, bija pieejams tikai viens automāts, jo pārējie divi vairs neņēma pretī banknotes un kartes, varēja maksāt tikai ar monētām. Abi bankomāti nedarbojās, respektīvi, nebija iespējams izņemt naudu. Jāatzīst, ka man nepaveicās, jo Lisabona bija garās brīvdienas un tāpēc šis tas nedarbojās, bet principā normālās darba dienā nekādām problēmām nevajadzētu rasties. Terminālī ir ļoti izpalīdzīgi kasieri un apsardzes darbinieki, ja nu kas, jebkuram var palūgt palīdzību. Galvenais pēc tam pateikties. Sievietes saka obrigada un vīrieši obrigado. Muito obrigado vai muito obrigada būs vēl jaukāk un sekos smaids.

Pats brauciens ar prāmi ilgst apmēram desmit minūtes. Otrā krasta mēs esam Cacilhas. Uz Cristo Rei var braukt ar autobusu. Nezinu, cik maksā, jo parasti eju ar kājām. Kā jau varam iedomāties, autobuss parasti ir tūristu pilns.

Ar kājām gājiens ir kādi četri kilometri. Kas tur ko iet. Vienīgais, ka gājiens turp ir visu laiku kalna augšā, bet, manuprāt, labāk nedaudz pakāpelēt, kā maksāt par autobusu, kas reāli ir kā šprotu bundža. Vecākiem cilvēkiem varbūt, bet tiem, kas var, es ieteiktu iet ar kājām. Tādējādi ir iespējams apskatīt arī pašu Almadu.