Ceļojums uz paradīzi - Fuerteventura55

Braucām tālāk uz dienvidiem, kur.... jopcik, sākās Latgales tipa grants ceļš! Ceļš lēnām virzījās uz augšu. NEKAS neatdalīja ceļu no kraujas.  Mašīnu sāka sanest. Nolēmām samazināt ātrumu, pietam priekšā atkal bija redzams čūskveidīgs ceļš!

Priekšā sēdošās Toyota pensionārs ļoti krita uz nerviem, lēni braucot un nesot uz mums putekļus. Kā lai būtu, mēs neesam kaut kādā PC spēlē - neapdzinām priekšējo vadītāju, lai neiznāk lidojums no klints.

Sāku just spiedienu ausīs – mēs braucām arvien augstāk kalnā – pa grants nedrošo ceļu. Ceļš kļuva šaurāks – pusotra automobiļa platumā.  UN TE PĒKŠŅI VADĪTĀJS DOD PA BREMZĒM ! Gandrīz saskrējāmies ar citu mašīnu, kas izbrauca no nepārredzamā pagrieziena. Tāds ir tas čūskveidīgais ceļš!

Nolēmām, ka šo situāciju nedrīkst atkārtot, un tāpēc es vēroju tālāko ceļu pēc pagrieziena, kad bija iespējams. Vairākas reizes palīdzēju vadītājam (savam tēvam), lai palaiž mašīnu, kas nāk no pagrieziena. Tomēr, tik un tā grūti laist pretimnākošās mašīnas, jo ir šaurs.

Pašam sāka palikt nedroši, jo bijām augstu kalnā un mūs nekas neatdalīja no kraujas. Beidzot bija pirmā pieturvieta, kur apstājāmies.  Varēju dziļi izelpot.

Tēvs izgāja no mašīnas, bet es... johaidī... Nevaru attaisīt durvis. Nu nekā!

Beidzot, izmantojot savu svaru, pagrūdu durvis, un man sejā iepūta vējš. Vējš bija tik spēcīgs, ka iepriekš noturēja ciet durvis, kad mēģināju tās attaisīt. Man no rokām pat izpūta papīra karti. 

Pastaigāju pa pieturvietu pavisam maz. Vējš pūta tā, ka sarunāties normāli nevarēja, un no ķermeņa vējš mēģināja nopūst kreklu.

Devāmies tālāk, šeit ceļš arī nebija no labākajiem, pietam kaut-kāds vietējais profiņš mēģināja mūs apdzīt ar savu Nissan – uz ceļa kur var mierīgi nosisties. Kamikadze....

Beidzot! Beidzot bijām klāt Cofetē. Te ieraudzījām nacistu 1940.-tajos gados uzcelto kūrortmāju, dažas vietējo mājas. Un te 100m garš, tīrākais Latgales stila ceļš veda pie okeāna. Brīnumainā okeāna. Viļņi šeit ir 1.5m augsti, tik lec viņos. Ūdens zaļgani-zilgans! Pludmale zelta nokrāsā, tepat skats uz kalniem, kuros ietriekušies mākoņi. 

Cofetes pludmale ir 13km gara, un ir viena no grūtāk tiekamām kanāriju salās.  Es tur gribētu palikt, ja ne uz mūžu, tad vismaz uz visu brīvlaiku.