Apskatam Parīzi no augšas Monmartres rajonā, nogaršojam vietējos burgerus un vakarā dodamies uz krogu malkot dzērienus. Vai patiešām visa Parīze smēķē?
Ceļojums uz Parīzi 4. sērija3
Lai arī Montmartre ir tūristu apsēsta tāpat kā Vecrīga, bet ir vērts uzkāpt, jo šeit slēpjas mazo ieliņu un omulīgu māju šarms.
Patīk, ka Parīze nav sterila. Māju durvis ir apskādētas, bet no koka, fasādes nobružātas, bet bez oranžā eiro krāsojuma. Viss šķiet īsts un autentisks, kas piedod baigo smeķi un katru mazo veikaliņu par Instagram pērli.
No Montmartes skrējām atpakaļ uz sarkano lukturu rajonu, lai paspētu nolocīt bezglutēna burgeri. Pilsētā pusdienas pasniedz līdz trijiem un tad atveras tik ap astoņiem vakarā.
Vieta laba, apkalpošana perfekta, fonā skan patīkama repa mūzika un viss ir forši.
Burgeri bija labu labie. Garšīgi un sātīgi, bet kartupeļus frī kādu laiku negribēsies redzēt.
Motorolleri, elektriskie skūteri un velosipēdi ir īstais pārvietošanās līdzeklis Parīzē. To šeit ir steru steriem, pilnas gan ielas, gan stāvvietas un brauc visi ļoti ātri, gājējs nav prioritāte. Gājēji arī grēko, ja deg sarkanā gaisma, bet auto nebrauc visi speras pāri, mudž no visām pusēm.
Pie mūsu viesnīcas Parīzē bija vairāki vilcienu modelisma veikaliņi. Kad ielūkojos pa logu, cik tad viena lokomotīve maksā
Pirmo reizi es nopērku suvenīru, kas man patiešām patīk. Maza metāla kārbiņa ar piparmētru dražejām. Bet pa lielam suvenīri visur vienādi un visi no Ķīnas un man tie nepatīk. Vajag tomēr katrai pilsētai (arī Latvijā) suvenīrus ražot uz vietas ar savu piesitienu.
Bulanžērija šeit, bulanžērija tur.. cilvēki patiešām stāv rindās, lai tiktu pie savas dienišķās bagetes.