Ceļojums uz Parīzi 3. sērija7

Eklēri, bagetes, kruasāni... pamanīju, ka viņu maizes garoziņai ir tāda izteikta un nenosakāma smarža, kas klejo arī pa Parīzes ielām. Tāds kā kaučuks, tāds kā jasmīns vopšim nevaru to noteikt, bet interesants atklājums kamēru graužu savu svaigi cepto bageti.

Muzeji Parīzē ir forši, jo īpaši tāpēc, ka izvietoti apbrīnojamās ēkās. 
Ir naiss redzēt Monē, Manē, Renuāra darbus dzīvajā, bet pēc sajūtām cilvēki ir atnākuši dēļ selfija pie slavenākajiem darbiem un viss.

Van Goga pašportretu fočē pilnīgi visi kam vien rokā ir telefons. 50% no viņiem taisa selfijus ar gleznu fonā - man tas liekas ļoti dīvaini.

Arī šis pulkstenis ir kārtīgs hotspots, kur tūristi stāv rindiņā, lai uzblieztu selfiju.

1898. gadā būvētā dzelceļa stacija tikai 1986. gadā tika pārbūvēta par d'Orsay muzeju.

Es laikam lielāku kaifu ķeru no arhitektūras. Apkārt viss kā no Bioshock Infinite. Gribas tik filmēt un fotografēt katru stūrīti un detaļu, bet pārnest to monumentālo iespaidu laikam nav iespējams, lai arī filmēju ar lielāko platleņķa objektīvu kāds pieejams.

2017. gadā muzeju apmeklēja bišk virs 3 000 000 tūristu.

Pusdienojam autentiskā, simtgad;igā ēdnīcā. Ļoti autentiskā 

Ja es kā fotogrāfs dzīvotu Parīzē es laikam sajuktu prātā. Pagriez kameru uz kuru pusi gribi un bilde gatava. Katram stūrītim un kanktiņam piemīt savs šarms vai raksturs.

Aptuveni trešajā dienā es sāku pagurt filmēt. Tik daudz smukuma apkārt, ka vienkārši katrus desmit metrus stājos, lai kaut ko noķertu. Jāmācās ieturēt pauzi un uzsūkt pilsētu bez kameras pie acs.

Prieks, ka izvēlējos pareizo telefonu, lai savas ceļojumu vizuālās piezīmes būtu maksimāli ātri un ērti iemūžināt. Šis nav nekāds sponsorētais ieraksts tāpēc arī modeli nepieminēšu 

Ļoti patīkama vieta kurp atnākt, lai izbaudītu dabas skaņas kamēr mierpilni pastaigājies pa pustumšajiem muzeja gaiteņiem piecos stāvos.

Ar dabas muzeju tā pati tēma - ēka šķiet daudz aizraujošāka par tajā izstādītajiem eksponātiem.