Skats no Cader Berwyn virsotnes. Mani pārsteidza šis žogs, kurš izbūvēts tik stāvā kalna nogāzē, kur bez speciāla alpīnistu aprīkojuma pat rāpties ir riskanti.
Nu jau esmu kalna virsotni parvarējis un dodos lejā. šim mākonim nupat kā izgāju cauri.
Kaut kur ļoti drīz man vajadzēja griezties pa kreisi, lai aizietu līdz Pistyll Rhaeadr ūdenskritumam, bet es to neizdarīju, jo atkal uzgāju uz dēļiem izliktas takas, pa kuru soļot bija tīrā dieva svētība pēc sazin cik kilometriem, kas noieti pa dubļainām un ciņainām ganībām ganībām gandrīz bez jebkādas takas. Biju pilnīgi pārliecināts, ka tik ērta un labiekārtota taka mani aizvedīs līdz ūdenskritumam un rezultātā aizgāju pavisam šķībi.
Vēl pēdējā peišāža no kalniem, pirms izgāju uz asfaltēta ceļa un sapratu, ka ūdenskritumu man šodien neredzēt. Uz ceļa iznācu pavisam vientuļā vietā vismaz 6-7 km attālumā no tuvākās apdzīvotās vietas un tālāk jau ceļoju ar autostopu.
Kāda laipna kundze mani aizveda līdz Llangynog ciematam, nokura tālak uz mājām jau ceļoju ar autobusu. Šis ciems atrodas ļoti skaistā kalnu ielejā un manuprāt ir vispiemerotākā vieta atpūtai no modernajām tehnoloģijām atkarīgiem cilvēkiem - šeit nav mobilo sakaru tīkla pārklājuma.