Ir iznākusi Baltijas jūras kulināro ceļu brošūra. Lai attīstītu kulinārā maršruta tīklu ap Baltijas jūras valstīm, stiprinātu identitāti un piederības sajūtu, kā arī, lai saglabātu dzīvotspēju lauku reģionos, projekta Baltijas jūras kulinārais ceļš ietvaros tika izstrādāta kulinārā ceļa brošūra.
Baltijas jūras krastos mīt tautas, kuru virtuvē atrodamas veltes no meža, pļavas, upēm un ezeriem, jūras, kā arī īsajā ziemeļu vasarā rūpīgā darbā pašu izaudzēti gardumi piemājas dārzos un saimniecībās. Domājot par nākamajām paaudzēm, pārtiku iegūst ar dabai draudzīgām saimniekošanas metodēm, lai ēdiens būtu svaigs, tīrs, veselīgs un vitamīniem bagāts. Goda lieta ēdienu gatavot no augstas kvalitātes izejvielām, ko iegādājas no uzticamiem vietējiem ražotājiem un piegādātājiem. Tāpēc austeres un garneles vislabāk baudīt Dānijā, lasi Norvēģijā, lakricu Somijā, kamas miltus Igaunijā, ceptus nēģus Latvijā, cepelīnus Lietuvā, sparģeļus Vācijā un rožlapiņu ievārījumu Polijā. Labu apetīti!
“Baltijas kulinārā ceļa” partneri ir lauku tūrisma, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijas, ministrijas no Baltijas Jūras Reģiona valstīm, kas apvienojušies kopīgam mērķim atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus un audzētājus, veicināt vietājo ražojumu pieejamību tirgū un popularizēt Baltijas Jūras reģionu kā vienotu tūrisma galamērķi.
Latviju “Baltijas Kulinārajā Ceļā” pārstāvam mēs – Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, kas ir viena no 12 šī projekta dalīborganizācijām, kas Baltijas jūras reģionā popularizē latviešu nacionālo virtuvi.
“Baltijas Kulinārais Ceļš” ved uz vietām, kur:
• ēdienkarte balstīta pamatā uz tradicionāliem ēdieniem/dzērieniem, katras valsts virtuves un ēdiena kultūras tradīcijām,
• ēdienu gatavošanā izmanto pārsvarā vietējos produktus, iespēju robežās sadarbojoties ar tuvējām zemnieku saimniecībām un pārtikas ražotājiem,
• ēdieni ir svaigi un gatavoti turpat uz vietas (mājas virtuve, roku darbs),
• personāls zina pasniegto ēdienu izcelsmi, tradīcijas, pagatavošanas veidu, un stāsta par to viesiem.
