Vecais labais Audi 8032

Nu skaista mašīna. Vienkārši eleganta. Bagāžnieks gan pamazs. Riepas bija galīgi plikas, kad tiku līdz Latvijai, servisā kad ieraudzīja, galvu saķēra. 

(Es, kad nopirku Audi, biju galīgs nejēga. Man bija pārliecība, ja auto rūc, un brauc, tad viss ir ok un tā tas arī būs.)

līdz Latvijai, līdz mājām bij 1800 km. Autovadītāja pieredze man nekāda, tiesības kā noliku, neko daudz nepabraucu.

Pieredzes trūkumam ir viens pluss - laimīga neziņa. Es vsp neapjēdzu, kā tas ir, braukt dzīvā satiksmē, lielā ātrumā, un vēl ar tikko no turka nopirktu vecu mašīnu, par kuru neko nezinu. Vienīgais - vācu puikas - viens no viņiem strādāja autoservisā - apskatījās Audi, un teica, ka es aizbraukšu līdz Latvijai. Izrādījās viņiem bija taisnība :D

Latvijā Audis izgāja apskati ar 32 eiro ieguldījumu. Reģistrēt gan bija nejēdzīgi dārgi. 

Šī mašīna man bija kā draugs - vienmēr bija gatava izručīt, visur mani aizveda, un visur mani atveda. Uzklausīja, saprata, un visu man piedeva. Pēc pusgada Latvijā atkal devāmies ar Audi uz Vāciju, atkal pastrādāt. Te ir rīta kafija ar manu Audi.

tagad par to, kā mans Audis aizgāja bojā - un tur es varu vainot tikai sevi un savu naivo muļķumu.

Braucām Ziemassvētku naktī uz Latviju. Man patīk braukt pa nakti labāk, un tik ļoti gribējās uz mājām, ka nespēju gaidīt rītu vai vēl kaut dienu.

Ap 2:30 svētvakara naktī, Polijā, kādus 200 km aiz Vācijas robežas, autobānis tukšs, mierīgi laidu uz 150km/h, un pēkšņi iedegas visas lampiņas panelī. Visas! es pat nekad nebiju redzēju, ka kāda kaut viena iedegtos. 

redzu zīmi, ka pieturvieta pēc 3 km, un kļūdaini nolemju aizbraukt līdz tai. Neizdevās. Pēc minūtēm 3 motors apstājās. 

Noripinu malā, paceļu kapotu, un skatos - viss kūp, un ģeneratora siksnas NAV. pārtrūkusi. 

Pirms braukšanas siksnu vizuāli novērtēju, man šķita laba vēl gana. Bet tagad zinu, kā izskatās siksna, kura drīz pārtrūks.

Mūs laikam redzēja kādas fūres šoferis, iespējams, vairāki, un pazvanīja kādam vietējam polim, lai atbrauc un savāc - un paldies visiem dieviem, un šim cilvēkam, ka viņš atbrauca. Jo vsp Polijā Ziemassvētkos pilnīgi neviens nestrādā, īpaši jau 3:00 svētku naktī.

es kritu panikā, un piezvanīju bračkam. 

3:00 mans bračka pacēla telefonu, noklausījās manu histērisko izmisīgo stāstu, un mierīgi lika gaidīt - un iesēdās mašīnā, kopā ar sievu, un BRAUCA MAN PAKAĻ.

3:00 Ziemassvētku naktī. vairāk kā 1200 km uz vienu galu. Ar savu Roveri, kuram apetīte vismaz 12 l/100km...

Tā nakts un diena, kad mira Audi - man blakus uzradās cilvēki, kuri bez jebkādiem jautājumiem mierīgi man palīdzēja. Pat tobrīd es tajā stresā sapratu, ka tas ir kā tajās filmās par Ziemassvētku nakts brīnumiem. Jo palikt ar nelabojami salūzušu auto ziemā, svētku naktī, kautkur Polijā meža vidū uz autobāņa - visai izmisīga situācija.

kad pārtrūka ģeneratora siksna, motors kādu liaciņu vēl gāja uz akumulatora enerģijas, bet nedarbojās vairs dzesēšana, un motors pārkarsa, deformējās motora galvas blīve.

Polis nākamajā rītā piemeklēja savā garāžā ģeneratora siksnu, Audi pielaidām, bet blīve pagalam, laida garām, un dzesēšana nedarbojās.

Tā Audis palika Polijā, vēlāk bračka sarunāja kādu paziņu, lai savāc. Tālākais Audi liktenis man nav zināms. Bračka zin. Es neprasu.

šeit atrodas tā labā poļu cilvēka - viņa vārds ir Mihal Flieger, un viņš runā arī krieviski - motelis, viņam arī pieder autoevakuators. Ja gadās ķeza kautkur tuvumā - viņa tel. nr +48506066384

Parasti apmetās tālbraucēji šoferi, cik sapratu. Nav dārgi, diezgan labas istabas, 

Kā pēcteci nopirku Audi A4. Manā skatījumā, salīdzinot ar Audi 80 tāds neveiksmīgs modelis. Un vēl tas 1,6 motors tik smagai mašīnai - benzīna patēriņš pat vairāk kā manam vecajam Audi 80.

Un nopietni - nekad nepērciet auto čika laikā. Mēness kalendārs zina, ko saka.