Labs vakars visiem. Sākumā palūgšu, lai neesiet pārāk skarbi, šis tomēr mans pirmais raksts un fotokameras vietā man veca nokia. 
Jo es tāds vecmodīgs savos 27 gados. Bet tuvāk pie tēmas, un mana "vecā buka". Šis būs neliels ieskats manā šīs ziemas motivācijā. Vēlējos padalīties ar citiem savā apņēmībā, varbūt ar šo rakstu palīdzēšu arī kādam citam beidzot ķerties klāt kādai restaurācijai vai citam projektam. Protams, šis būs pāris gadu darbs, vienā ziemā noteikti neizdosies šo atdzīvināt, bet beidzot esmu atradis laiku, saņēmies un iesācis kaut ko darīt lietas labā, jo pēdējā laikā pārāk daudz strādāju un sēdēju pie kompja, nu mainīšu to visu. Nu jau pagājuši pāris gadi, kā nosviedu savu veco cīņu biedru garāžā, jo šis bija sācis niķoties uz vecumu un tā kā biju aizrāvies ar sava biznesa celšanu un strādāšanu, tad nebija laiks šo sakopt. Tā nu trīs gadus šis sēdēja un skumīgi skatījās pa garāžas durvīm un krāja putekļu kārtu un peļu midzeņus. Taču šodien izdomāju, ka beidzot jāķerās klāt, nevar vairāk tā pret večuku izturēties. Kā arī pašam gribējās mazliet relaksēties no darba un izvēdināt galvu un vismaz uz pāris stundām nedomāt par visām iespējamajām dzīves problēmām. Tad nu skatamies, kas sadarīts.
"Vecā buka" projekts.16
Pilns ar problēmām un defektiem, gan iepriekšējo saimnieku nolaidības, gan menējās dēļ, bet es to visu norakstīju uz savu jaunību, tagad jālabo kļūdas, kas atkal maksās smuku naudu. Kāpēc nopirku šo - īsti neatceros. Vienkārši laikam iepatikās zviedru minimālisms :D Portams arī motorīts = 2.3 Turbo/ Intercooler, ar BOSCH Motronic vadības bloku, Red block B230ET viss šis padarīja šo par vienu no jaudīgākajiem 740 sērijas volvjiem. Vismaz kad bija jauns šim bija 182 zs, kad vēl kustējās, labi ja 150, bet patlaban = 0 zs ;) Protams, aizmugurējā piedziņa visu padarīja vēl interesantāku.
Tas tā, lai aizmugurē braucošie saprastu, ka tur nav 2.4 dīzelis 
Šeit vēl dzīvs 
Tāds nu patlaban izskatās - saguris.
Pagaidām skrūvēšos tepat, vecajā šķūnītī, kamēr darbnīca ar citiem lūžņiem aizņemta.
Sāku palēnām, lai iesildītos. Zem šofera puses spārna viss smuki.
Pasažiera puse arī dzīva. Skrūvējam tālāk.
Paskat, lonžerons vēl dzīvs, ne sapuvis, ne locīts, pilnīgi pat neticās, ka šis no 1985. gada izdzīvojis bez avārijām.
Otrs arī tāds pats, viss smuks un neskarts. 
Bet bez metināšanas protams, ka neiztiks, pasažiera pusē zem lampām tīri smuki parūsējis, bet nekas traks, novērtēju šo kā stundas darbu, piefiksējam defektu un ejam tālāk.
Tev patiks šie raksti
Veiksmi ! 
