Fantastisks stāsts par vienas mašīnas dzīvi no 1938 gada nacistiskās Vācijas nonākšanu Lietuvā, un mūsdienās atkal atpakaļ Vācijā! (warning: raksts ir garš)
1937 gadā Ferdinads Poršs (Ferdinand Porsche) un viņa komanda bija nodarbināti ar pirmo VW vaboles prototipu testēšanu un pilnveidošanu. Volkswagen projektu finansiāli un organizatoriski atbalstija Vācijas valdība. Pirmās 30 automašīnas (W30) tika veidotas sadarbībā ar Mercedes kura darbnīcās tapa jaunās vaboles virsbūves. Mašīnas tika pārbaudītas visos laika apstākļos un nobrauca miljoniem kilometru. Kad testa rezultāti bija apkopoti un nodoti komisijas izvērtēšanai, rezultāts tika atzīts par apmierinošu un tika dota pavēle izgatavot nākamos 30 prototipus (VW38). Trīs mašīnām bija jābūt gatavām jau uz jaunās rūpnīcas stūrakmens iemūrēšanas ceremoniju 1938 gada maijā, un pārējām uzreiz pēc tam lai tās varētu izrādīt Vācijas pilsoņiem un turpināt testēšanas procesu. Tika sagatavota vērienīga reklāmas kampaņa. Iedzīvotāji saņēma bukletiņus kuros līmēt nopirktās markas. Kad marku summa sasniegtu 990 reihmarkas, laimīgais bukleta īpašnieks to varētu iemainīt pret jaunu Volkswagen automašīnu. Reklāmas akcijas ietvaros vairākas jaunās vaboles tika nodotas Vācijas darba frontes fileāļu rīcībā kuru uzdevums bija veikt jaunās mašīnas prezentācijas visā Vācijā. Nevienam no 1938 gada prototipiem nebija paredzēts nonākt privātās rokās, kautgan Porsche darbinieki un nacistu partijas pārstāvji šīs mašīnas izmantoja arī personīgām vajadzībām. Sabiedrībai bija paredzētas jaunceļajamā rūpnīcā ražotās mašīnas kuru ražošanu vajadzēja uzsākt 1939 gadā. Diemžēl Otrais Pasaules Karš izjauca civilās versijas ražošanas uzsākšanu un iedzīvotāju sakrātās marku kartītes kļuva nederīgas. Jaunuzceltā VW rūpnīca Volfsburgā sāka ražot militārās apvidus automašīnas uz Volkswagen vaboles bāzes.
Virsbūves sagatavoja Reutter Karoserie virsbūvju darbnīca. Šasiju un visu ritošo daļu, veidoja Porsche darbnīca. Šis jaunais, uzlabotais un modernizētais virsbūves dizains, galvenajās iezīmēs saglabājās gandrīz nemainīgs līdz vaboles dzīves beigām 2003 gadā. 1938 gadā Reutter Karoserie darbnīca izgatavoja gan pirmās 3 mašīnas fabrikas stūrakmens iemūrēšanas ceremonijai, gan atlikušās tālākai testēšanai un reklāmas kampaņām. Virsbūve tika faktiski veidota ar rokām un vienkāršam presformām. Lielākie virsbūves paneļi tika sametināti no mazākiem gabaliem un virsbūves komponenti tika veidoti krietni savādāk, kā tas ir redzams vēlāk, rūpnieciski ražotām mašīnām. Detaļas kā piemēram durvis un motora un bagāžnieka pārsegi katrs ir savā ziņā unikāli un piestrādāti atiecīgajai virsbūvei. Katra virsbūve un tās galvenie komponenti saņēma savu būves numuru. Kaut vizuāli līdzīgas, šīs mašīnas detaļās stipri atšķīrās no vēlākajām, sērijveidā ražotajām.
Kara laikā visi VW38 kuri vēl bija Porsche biroja rīcībā, tika izjaukti un to mehāniskās detaļas izmantotas militāro auto prototipu izveidē. Uzreiz gan jāpiemin, ka kara otrajā pusē vairākas no VW38 mašīnām atradās dažādās Vācijas pilsētās kur tās savu laiku tika aizvestas reklāmas akciju ietvaros, līdz ar to visu šo mašīnu liktenis tomēr nav līdz galam zināms. Kara laika haoss arī nepalīdzēja precīzu atskaišu uzturēšanā.
Karam beidzoties divas no VW38 mašīnām tika atrastas. Mašīna ar šasijas numuru 3, izjauktā veidā tika uzieta tūlīt pēc kara. Virsbūve diemžēl bija tik sliktā stāvoklī, ka VW rūpnīcas veiktajā restaurācijā tika izmantota vesela virsbūve no pēckara ražojuma vaboles uz kuras tika transplantētas dažas saglabājušās VW38 virsbūves detaļas. Otra mašīna ar šasijas numuru 31 atradās 1956 gadā. Tā ir ļoti unikāla, jo ir viena no trim VW38 kabrioletiem un tika pasniegta Adolfam Hitleram viņa 50. dzimšanas dienā. To nejauši atrada pie kāda VW dīlera kur to bija atvedis tās pēdējais īpašnieks kā iemaksu par jaunu vaboli. Kabriolets ir saglabājies daudz labāk, kaut arī to VW muzejs restaurēja izmantojot daudz detaļu no krietni jaunākām mašīnām. Tātad kopš piecdesmito gadu vidus neviens no prototipiem vairs nav atklāts un VW vēstures pētnieki un fani pieņēma faktu ka vairs neviena no šīm unikālajām un vēsturiski vērtīgajām mašīnām nav saglabājusies.
Šis stāsts ir par vienu konkrētu automašīnu – 1938 gada VW38 ar valsts numura zīmi IIIA-34006. Kaut kad 2003 gadā, Lietuvas VW vaboļu fans devās apskatīt automašīnu par kuru bija dzirdējis no paziņām. Viņam bija nepieciešamas detaļas viņa paša vabolei un cerībā ka atradīs kautko noderīgu, viņš brauca uz Ukmerģes apkārtni, lauku mājām lai to apskatītu. Viņam par nožēlu, mašīna bija bēdīgā skatā. Skatienam pavērās briesmīgi samocīta sarkana vabole, kura pat bija zaudējusi visu oriģinālo mehāniku un atradās uz kautkādas padomju laiku automašīnas šasijas. Puisis nolēma ka priekš viņa tur nekas vairs nav palicis un devās prom. Vēlāk par viņa atradumu uzzināja Lietuvas VW kluba prezidents. Tikai 2008 gadā kluba prezidentam beidzot izdevās unikālo automašīnu atpirkt no “lauku mahāniķa”. Nekas daudz vēl par mašīnu nebija zināms, tikai ka mašīna esot reğistrēta kā 1939 gada DKW un pēdējo reizi iespējams vēl braukusi 1994 gadā! Viņš zināja ka tas ir viens no VW prototipiem, jo arī bija atpazinis tās unikālās virsbūves īpašības Mašīna tika aizvesta uz Viļņu kur tā nostāvēja gandrīz gadu līdz par to uzzināja viens no nopietnākajiem VW restaurātoriem un kolekcionāriem no Vācijas.
Galu galā sarunas starp Vāciju un Lietuvu bija veiksmīgas un Lietuvas vabole 2009 gada pavasarī bija ceļā uz savu dzimteni. Daudzi varbūt nosodītu tik vērtīgas mašīnas pārdošanu uz ārzemēm, bet jāsaka ka tās īpašnieks atradās neapskaužamā situācijā un deilemas priekšā. Reāli saglabājušies no šīs mašīnas bija kādi 20%. Nekas no tehnikas vairs nebija palicis, visa priekša, šasija un daļa aizmugures bija zudušas. No tā visa bija atbrīvojies tas kurš vaboles virsbūvi bija uzmontējis uz GAZ 69 rāmja koplektā ar visu priekšā novietoto motoru. Lai šo mašīnu atgrieztu tās sākotnējā izskatā vajag ļoti lielus līdzekļus un ne tikai. Skaidrs ka Baltijā ir fantastiski meistari, bet šeit ar meistarību vien nepietiktu. Neviens jau tā īsti nezin kā šai mašīnai patiesībā būtu jāizskatās, jo arī VW muzejā mītošie eksponāti ir nepilnīgi. Un kur atrast visas faktiski natrodamās tehniskās detaļas? Kā zināms vēlākās vaboles gan no kara gadiem gan no pēckara laika nebūtu īsti noderīgas kā detaļu donori. Šeit bija nepieciešams speciālists. Tā nu sanāca ka cilvēks kurš šo relikviju iegādājās ir viens no pasaulē pazīstamākajiem seno VW restaurātoriem Christian Grundmann. Viņa rīcībā ir oriğinālie rasējumi no 1938 gada. Piekļuve VW un Porsche arhīviem, kā arī ievērojama kolekcija ar detaļām no 1938 gada. Kā jau augstāk minēju daudzas prototipa detaļas nonāca otreizējā lietošanā uz agrīnajiem militārās versijas VW automobīļiem. Tā bija liktenīga sagadīšanās ka ap to pašu laiku kad Christian Grundmann gatavojās iegādāties Lietuvas vaboli, viņš internetā atrada E-bay sludinājumu Kübelwagen (kara laika apvidus VW) šasijai. Ieskatoties rūpīgāk viņš saprata ka šasija ir vecāka jo ir paredzēta vaboles virsbūvei. Laikā kad izgatavoja šasijas pirmajām VW38 vabolēm, to skaits bija lielāks nekā virsbūves ar domu ka tās būs nepieciešamas tālākiem eksperimentiem, un tā arī bija, jo šīs šasijas gan saņēma jaunas virsbūves, bet ne paredzētās vaboles. Tā bija noticis ka Christian rīcībā nu jau bija arī atiecīga vecuma šasija.
Mīkla kas nelika mieru bija: kura no visām VW38 mašīnām ir Lietuvā atrastā. Ir saglabājies daudz fotogrāfiju un pierakstu par visām VW38 automašīnām, un svarīgi bija noskaidrot Lietuvas vaboles patieso identitāti. Diemžēl nekur uz virsbūves nebija saglabājies šasijas numurs, bet Vācu restaurātori ķērās pie darba lai to noskaidrotu. Ņemot vērā ka šīs mašīnas bija mazā apjomā ar rokām būvēti prototipi, dažās vietās virsbūves metālā tika iesists šasijas numurs. Numuru arī atrada, bet tas bija nesalasāms. Atrada arī “būves” (aufbau) numuru kuru izmantoja Reutter darbnīca, bet diemžēl nekādi pieraksti nav saglabājušies kas liecinātu kā šis numurs attiektos pret Porsche doto šasijas numuru. Ar atlases metodi tika izmeklētas mašīnas kuras varētu būt Lietuvas vabole. Automātiski atkrita tās kurām bija jumta lūka, atkrita arī visas mašīnas pēc 20. šasijas mumura jo tām raksturīgi bija daži dizaina uzlabojumi, kā piemēram citādāki durvju rokturi un noapaļoti vāku stūri. Atskaitīt varēja arī tās kuras bija nonākušas avārijās vai tika izjauktas citu eksperimentu veikšanai. Atskaitītas tika arī mašīnas kurām bija kādas īpašas raksturiezīmes kuras nebija atrodamas Lietuvas vaboles virsbūvē. Galu galā palika divas mašīnas ar numuru 5 un 6. Rūpīgi apskatot šo mašīnu fotogrāfijas atklājās ka mašinai nr. 5 motora pārsegs ir simetrisks, bet nr. 6 tas nedaudz atšķiras. Pārbaudot Lietuvas vaboles motora pārsegu bija redzams ka tas nav simetrisks. Patiesā identitāte bija atklāta!
2009 gada jūnijā, Vācijas pilsētiņā Hessisch Oldendorf notika viens no lielākajiem antīko VW saietiem. Pašā pasākuma centrā, baznīcā bija sagatavots displejs ar Lietuvas vaboli. Tūkstošiem cilvēku no visas pasaules varēja to aplūkot.
VW38 nr.6 restaurācijas procesā ir iesaistīti daudz cilvēku, tajā skaitā arī organizācijas kā piemēram Volkswagen muzejs ar savu arhīvu un Porsche arhīva darbinieki. Tāpat arī kolekcionāri kuru rīcībā bija noderīgas detaļas, tās ir devuši šim projektam, piemēram viens pirms vairākiem gadiem Austrijā bija atradis pārnesumkārbu. Tagad tā ir jau restaurēta in iemontēta. Interesanti arī ir tas ka detaļu ražotāji kuri pirms kara izgatavoja VW38 detaļas ir nākuši talkā. Piemēram viens uzņēmums savās noliktavās atrada bremžu trumuļu paraugus kurus izmantoja tikai 1938 gada vabolēm. Pēc šiem paraugiem tika izgatavotas jaunas detaļas. Ļoti palīdzējis ir VW muzejs kurš no savas kolekcijas ir aizdevis savu VW38 kabrioletu lai to izjauktu, izmērītu un noņemtu formas jaunu virbūves paneļu izgatavošanai.
2010 gada sākumā ritošā daļa jau bija pabeigta, šasija atrestaurēta un dažus mēnešus vēlāk tā jau stāvēja uz riteņiem. Visas izmantotās detaļas ir perfektas reprodukcijas, vai oriğinālas un dažos gadijumos - karalaika. Izmantotais motors ir senākais saglabājies VW motors no 1939 gada. Pašreiz darbs rit pie virsbūves atjaunošanas. Visi zudušie virsbūves paneļi tiek rūpīgi veidoti ar rokām. Patiesībā darbs vecas apbrīnojamā ātrumā, jo iesaistīti ir daudzi entuziasti kuri cenšas palīdzēt ar ko vien spēj. Īpašnieks cer, ka 2011 gada vasarā VW38/06 jau būs pabeigts un gatavs izstādīšanai.
Nobeigumā neliels ieskats šīs mašīnas vēsturē.
Izgatavota 1938 gada vasarā, šasijas numurs 38/06, reğistrācijas numurs IIIA 43006 Nonāk Dr. Robert Ley gādībā (Deutche Arbeids Front BERLIN) No Berlīnes tiek pārvesta uz Königsberg (vēlāko Kaļiņingradu) iespējams 1939 gada maijā 1945 gadā Padomju armija okupē austrumprūsiju un mašīna tiek aizvesta uz netālo Lietuvu kur arī paliek visus šos gadus. Padomju gados tiek, iespējams, vairākkārt pārbūvēta 2003 gadā Lietuviešu vaboļu entuziasts to atrod lauku mājas pagalmā, Ukmerğes apkārtnē un informē Lietuvas vaboļu kluba prezidentu. 2008 gada vasarā Lietuvas vaboļu kluba prezidents to pēc vairākiem mēğinājumiem atpērk no iepriekšējā īpašnieka 2009 gada februārī pasaule uzzin par atradumu, un jau pavasarī to iegādājas pašreizējais īpašnieks no Vācijas.
Turpinājumā bildes no šīs pašas automašīnas no 1938 gada, līdz pat mūsdienām.
super!