T25 traktors jeb projekts Nr. 2 (2. daļa)14

3. tā kā traķītis ir pavecs, attiecīgi arī daudzas citas lietas vairs nebija īsti darba kārtībā, piemēram, riepas saplaisājušas kā zirnekļtīkls, hidraulikai manžetes vecas, tāpēc hidraulika neturēja, vēl šis tas. 

Loģiski, lai noregulētu sajūgu vajag darbojošos motoru. Lai pagrieztu motoru, vajag starteri un ģenģeri. Tāpēc pirmais, pie kā ķērās klāt, starteris un ģenerators. Starteris bija labs, ģeneratoram gan bija oglītes čupā, to izjauca, satīrīja, nomainīja parastos vadiņus, ielika jaunas ogles, salika atpakaļ. Tas bija diezgan ātri.

Nopirku pajaudīgu Varta aķīti uz 110Ah, lai var griezt, un ķērās klāt degvielas sistēmai. Kā jau minēju, bija labi pielipis. noskrūvēja nost visu, lika karstā ūdenī, līdz tas parafīns pats iztecēja ārā. salika visu kopā. Tad sākās atgaisošanas pasākums. Pumpītis vairs nebija tas labākais, to nomainīja. Ar roku kačāja, pagrieza vaļā skrūves, lai gaiss tek laukā, un tā pagāja pāris dienas. Pēc tam sākām griezt motoru. Lai vieglāk pagriez, parasti pavelk dekompresatora ručku, kad iegriezies un pa skursteni sāk mest vieglu dūmu, tad cirta ciet un normāli pielec. Lai nenokautu aķi (pieredze jau bija un es tā kā cenšos mācīties no citu kļūdām), dekompresatora ručkai pievienoja tikai vienu cilindru. Lai vieglāk pagriezt. Grieza, un vienlaicīgi turpināja atgaisot. Tā atgaisoja vienu cilindru, pēc tam otru cilindru. Un volllāā, motros pieleca, strādā, pat atstājām uz 3 stundām darbojoties, lai pārliecinātos, ka viss šancē, un protams, ka viss šancēja kā vajag. Tā sajūta ir laba, ticiet man, kaifs, kad viss ir tā kā gribās.

Sajūga regulēšana bija tiešām ilgais ceļs kāpās. Viss bija jādara caur to lūciņu, kas bildē redzama zem aķīša un tieši blakus pakāpienam, bildē ir redzams. Bez pārspīlējumiem, aizgāja divi mēneši. Vienu brīdi jau gribējām atmest ar roku un uz Valmieru. Kaut kā tikām pāri tam vājumam. Ieķemmēja dūšai un kaut kā noteicām - vēl trīs reizes. Un tajā trešajā reizā sajutām, ka laikam esam uz pareizā ceļa. Un laikam paveicās, ka izdevās noregulēt. Pēc normatīviem izspiestā veidā bija jābūt ne vairāk kā 3mm (citādi nepiespiedīs kārtīgi un slīdēs), un mēs dabūjām to 3mm. Tas bija vēl lielāks kaifs, nekā motoru dabūt pie dzīvības. Sencis teica, ka to var panākt tikai ar uzpipiējum izpīpēju, iedzēru un visa pasaule pie kājām.

Hidraulika. Dabūjām visas manžetes, jaunas trubiņas (lai no gopņikiem un urlām tiktu vaļā, kādu 70cm trubiņu var turēt mašīnā un neviens nevarēs piesieties, ka ir aukstais, bet trubiņa ir vēl labāka par steku). Viss tika nomainīts, nopindzelēts, viss rukā, hidrauliskais sūknis un cilindrs gandrīz kā jauni, pēc remontiņa viss turās.

Viss, ko varējām izdarīt, tika izdarīts. Pat glušaku nokrāsojām un riepas nomainījām uz jaunām. Riepas vispār bija nevis jaunas (stāvējušas vairākus gadus, bet zem jumta) bet nelietotas. Tā kā man viena priekšējā pagriezienā izšķīda un nobortējās, izlēmu, ka labāk ir nomainīt visas  nevis kaut kur palik mežā ar pilnu piekabi ar malku. Uz krāsu naudu gan nežēlojām, un dabūjām sarkanu hammerit krāsu, nodrāza vaco krāsu nost, nedaudz pietīrīja un krāsu pa virsu. Izskatās kā no veikala.

Bija arī tas, ko nedabūjām. Priekšā ir atsvaru turētājs. 

Tā ir uzparikte, kuru skrūvē priekšā rāmim, un tad no sāniem pieliek atsvarus, uz tā pašā priekšā ir arī divas ļipas, kurā liek uzkabi šķūrim. Manējam viena ļipa bija nolauzta, viena ļipa netur, to vislabāk var redzāt 1.bildē, kur pašā priekšā ir tādas kā trubas uz sāniem, uz katra sāna ir pa vienam atsvaram, kā arī var redzēt, ka augšējā lūpa ir, savukārt apakšējās lūpas nav. Pie tā atsvaru turētāja trbu galos nāk klāt buldozera lāpsta.

Varbūt kaut kur kādam ir priekšējais atsvaru turētājs. detaļas numurs ir A25.30.025. Un ir diva veida ar identisku nr. un jāskatās ir uz vietas, kura ir īstā, viena ir ar šaurāku trubu (ja pareizi atceros 60cm), uz kuras karinas atsvari (pie pasūtītāja teica, ka citas nav), bet ir arī garāku trubu (70cm), un man ir tā garākā truba. Vienu brīdi domājām, ka zāģējām no vecā nost trubas un piemetināsim, bet ātri doma pārgāja, jo tur ir tādi triecieni un vibrācijas, ka metinājums vienkārši nolūzīs. 

Un arī kabīnei jums nav. Šobrīd ir kārlīša jumts. moška kādam kaut kur mētājas nevajadzīgs, un pa saprātīgu ciparu varētu nopirkt. Bildē redzams, ka durvis ar plāvi un makgaivereni aizlīmētas, tās arī nekur nevar atrast. varbūt kāds var palīdzēt.   

Atradu par orģinālos papīrus, kad meklējām grāmatas un pamācības remontiem, vairāk gan detaļu kodiem un nosaukumiem. Iečekojiet cenas.

Traķītis maksāja lētāk nekā buldozera lāpsta. Tāda inflācija bija 91. un 92.gadā.

Tika iziets labai skolai cauri, ļoti daudz ko sencis palīdzēja, it sevišķi izjaukšanā, salikšanā un krāsošanā, priekšā nākošais projektiņš. Geļiku pabeigt un stāv pažarnieku autiņš uz GAZ 53A bāzes pilnā komplektācijā, vienā bildītē var redzēt pažarnieka aizmuguri. Priekš geļika naudas laikam vēl ir par īsu, bet pažarnieku autiņu gan varētu sataisīt.

Atradu epastā bildi par priekšējo riepu, kas bija sadalījusies detaļās un nobortojās. Riepas iekšējais karkas palika pielipis pie diska, pārējais nost. Un tādā kvalitātē bija visas četras riepas. Protams, ka priekšējām lielāka slodze, jo priekša ir viegla, pagriezienos izslīdz priekša, lielāka slodze ir uz sānu bortiem.