Raksts pacelts. Kategorisks sveiciens visapkārt ! Beidzot laiciņš sāk veidoties, putniņi čivināt un saulīte arvien biežāk mūs priecēt, arī mizotāji no ziemas miega sāk mosties un savus dzelzs rumakus dienas gaismā papēta. Diemžēl ne vienmēr tas ko redzam mūs var iepriecināt, īpaši uz vecāka gadagājuma autiņiem. Nav vēl tas piedzimis, kurš mūžīgo cīņu ar māti koroziju izcīnīs, tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām.
Ir dažādi iemesli kādēļ tā rūsiņa sāk veidoties, skramba krāsā, ar akmentiņu izsista cakiņa, no vecuma pārkaltusi krāsa, metāla nogurums un arī kondensāta veidošanās temperatūru maiņu ietekmē. Viena no sāpīgākajām vietām autiņiem ir aizmugurējās arkas, tur veidojas tāda kā slēgta telpa tajā konstrukcijā kura nevēdinās. Iekšpusē veidojoties kondensātam uzmetas rūsa un grauž tās mūsu arkas no iekšpuses kā tādu cepumu.
Tātad šoreiz stāstiņš tieši par aizmugurējām arkām. Galvenais, neraustīties un ķerties pie darīšanas, jo vairāk to lietu ielaidīs, jo lielākas galvassāpes tā rūsa vēlāk sagādās.
Viss skaisti un ar glanci nostrādāts līdz pēdējam sīkumiņam! Liels paldies Tev par šiem rakstiem! Ir ko pamācīties!
tā ir ka metālu ekonomē - rezultāts garantēts. Labi ka bleķi labāki kā Mazdai 
Čomi arī pēta un slavinā hehe!! 
