Ostentatienne Opera var droši pretendēt uz visdīvainākā ASV automašīnas godu un kā nu ne – kur citur jūs esat redzējuši automobili, kura salonā iekļūst pa pakāpieniem, kas iebūvēti vienīgo durvju ailē spēkrata aizmugurē?
Brūss Mohs, fabrikants un izgudrotājs no Viskonsinas ar dažādu „verķu” būvēšanu sāka nodarboties jau piecdesmitajos gados. Sākumā viņš gatavoja hidroplānus, vēlāk pievērsās dažādiem projektiem, sākot ar mini motorolleriem un beidzot ar mašīnām-amfībijām. 1967.gadā meistaram bija sakrājusies jau vesela kaudze ar dažādiem patentiem, kurus apvienot viņš izlēma paša būvētā luksuss klases automobilī Opera Sedan, kam, pasvītrojot franču šarmu tika pievienots vēl viens nosaukums „Ostentatienne” (tulk – pompozs).
Mosa automašīnā tika izmantots 31 patents. Daži piemēri: īpašie stikli, kas avārijas gadījumā izkrīt no stiprinājumiem, neļaujot savainoties, sēdekļi, kas avārijas gadījumā atliecas atpakaļ, spilgti un labi pamanāmi aizmugurējie lukturi, riepas, kas pildītas ar īpašu līmvielas sastāvu.
Spēkrata iekšpusē var iekļūt pa vienām vienīgām durvīm, kas iebūvētas aizmugurē. Salons, ko izgaismo milzu izmēra caurspīdīgs jumts, iekārtots grezni – riekstkoka paneļi ar zelta inkrustācijām, polsterēti sēdekļi un tepiķi Mingu dinastijas stilā. Un tam visam pa vidu – ar gāzi darbināms ledusskapis.
Lai gan sākotnējie plāni bija citādi, Opera sedans tā arī palika vienīgajā eksemplārā. Automašīna sāka ceļot pa dažādām izstādēm un kalpoja par prominentu viesu izvadāšanas transportu, kad tie darba darīšanās apmeklēja Moha Seaplane Corporation. Dīvainais automobilis esot vizinājis Džoniju Karsonu, dziedātāju Tomu Džonsu u.c., bet īpašas attiecības tā saimniekam bijušas ar Monako princesi Greisu Kelliju (Grace Kelly), ko apliecina divas Opera numurzīmes, kas izdotas Viskonsinā un Monako.
Astoņdesmito gadu beigās sākās Moha impērijas noriets un par Ostentatienne aizmirsa līdz 2008.gadam, kad pie Moha ieradās Freds Beijers – tikpat dedzīgs entuziasts-konstruktors kā pats Opera sedana saimnieks.
Beijers pārliecināja Mohu par to, ka automašīnai jādot otra iespēja. Tobrīd spēkrata izskats nebija no labākajiem – ilgās bezdarbības gadi bija atstājuši pamatīgas pēdas: krāsa sasprēgājusi, stikli ieplaisājuši, visur rēgojās rūsa.
Beijeram ar komandu izdevās unikālo automobili restaurēt pilnībā un jau pēc gada Ostentatienne Opera iemirdzējās agrākajā spožumā.
