Mana svētdiena - MTZ-8227

Nu re, labi būs, uzmērīju, uzgāja virsū kā kulaks uz acs.

Tālākais process ar bilžu iztrūkumu. Lieku virsū roku uz šlicēm, un tad lielais čakars ar urbšanu. Sākumā ar mazāku, pēc tam lielāku. Galvenais, lai urbis aizķer abas detaļas, citādi viss kaķim zem astes. Kad caurumi saurbti, piemeklēju nedaudz resnāku stieni, apšmirģelēju un ar dzīšanu iedzenu iekšā. Kopā šāds ķīmiķojums divās vietās, citā vietā tas neies cauri, šķirbas nedaudz par lielām, tās pēc tam aizliešu ar svarku.

Ideja kā māja, ja taisam, tad taisam, lai labi stāv. Ar slīpripu iefleksēju rievu šādā veidā, šķēršām pāri visai detaļai.

Piemēru, vai derēs piemeklētais stienis, nospriežu, vēl nedaudz jāpiefleksē dziļāku rievu.

Nu tā, varam cepināt klāt.

Roka gatava, un iestellēta vietā. Noņemema gan viņa vairs nebūs, ja gadījumā kas, bet vismaz šis ir ar stiprību, tik ātri neizjuks. Labāk jau būtu bijis sameklēt citu detaļu, bet kur tu svētdienas dienā tādu izrausi? Vajag zemi apart, kavēties nav vēlams, tad nu uz ātru roku šādu uztaisīju.

Salikts, vēl tik pēdējie regulēšanas darbi.

Belis visā savā godībā, gaida, kad varēs laist druvā.

Vēl šis un tas, kamēr jau tumsa klāt, visa diena tā arī pagāja šo taisot, kamēr vēl priekš sevis šo to padarbojos pa darbnīcu, jau jābrauc mājās, jo rīt atkal uz darbu. 

Paldies par uzmanību, līdz nākamajai reizei. Veiksmi darbos arī pārējiem darbarūķiem auto un citas tehnikas jomā, lai viss izdodas! Paldies, ja patika, ja nē, nu tad neko darīt.