Lielceļa lokomotīves 25

Šis pats auto no aizmugures ar tvaika katlu un apkures krāsni. Nav sevišķi parocīgi, jo braucot periodiski jāapstājas un ar ogļu spainīti jāskrien piekurināt krāsni.

Gardner-Serpollet 1900.gada automobilis Double phaeton ar 5 zs dzinēja jaudu.

1902.gada 13.aprīlī Leon Serpollet ar savu tvaika automašīnu Œuf de Pâques (Easter Egg) Nicā sasniedz jaunu ātruma rekordu 120,8 km/h. Starp citu pirms viņa visi iepriekš reģistrētie ātruma rekordi bija sasniegti ar elektriskajiem automobiļiem.

Viens no agrīnajiem Stanley Motor Carriages ražojumiem - 1899.g. Locomobile Stanhope. Jauda 3,5 zs, ja patīk, varat iegādāties pa $55,000. Stanley Motor Carriages bija lielākais tvaika automašīnu ražotājs ASV, kas darbojās no 1898. līdz 1927.gadam un vidēji saražoja ap 1000 automašīnu gadā.

1908.gada EX Stanley modeļa automašīna, pilnībā restaurēta, ejošā stāvoklī, varat nopirkt par $ 83000, atrodas San Francisko.

Stanlay rocket 1906.gada 26.janvārī labo ātruma rekordu, sasniedzot ātrumu 205,44 km/h. Šis ātruma rekords tvaika automobiļu klasē palika nepārspēts 103 gadus līdz 2009.gadā grupa britu inženieru izgatavoja speciālu ar tvaiku darbināmu bolīdu ātruma rekorda labošanai un sasniedza ātrumu 238,68 km/h

1923.g. Stanley 740 touring car restaurēts, lieliskā stāvoklī arī iespējams nopirkt par $ 90000. Stanley automašīnās parasti izmantoja petroleju, jo tā bija lētaka un drošāka par gāzi. Šīs automašīnas boilerī braukšanai nepieciešamais spiediens tika sasniegts apmēram 15-20 minūšu laikā pēc startēšanas un degvielu tās patērēja ap 20-25 l/100km. Maksimālais ātrums 120 km/h, bet uz īsu laika periodu, jo tādā ātrumā braucot boilerī strauji nokritās spiediens.

1916.g. Doble model C - ļoti daudzsološs, bet neveiksmīgs auto modelis. Doble model C bija modelis ar vairākiem revolucionāriem uzlabojumiem, kas varēja radīt lūzumu tvaika auto konkurences cīņā ar iekšdedzes dzinēju - pirmais tvaika auto ar elektrisko aizdedzi (pirms tam izmantoja sērkociņus un lodlampu), nepieciešamo spiedienu tvaika katlā varēja sasniegt pusotras minūtes laikā un pastāvīgs spiediens tika uzturēts ar automatizētas sistēmas palīdzību, kas mainīja degvielas sadegšanas intensitāti. Automašīnas vadība bija ļoti vienkārša - stūre, spiediena regulētājs, kas kalpoja kā akselerators, kājas bremze un atpakaļgaitas pedālis.  Automašīnas radītāji brāļi Abners un Džons Dobli to izstādīja 1917.g. Ņujorkas Nacionālajā autosalonā, kur šajā gadā tika izstādītas ap 100 jauni automašīnu modeļi, bet tikai viens no tiem bija ar tvaika dzinēju. Doble model C saņēma milzīgu publikas uzmanību un 1917,g, tika saņemti 5390 pasūtījumi šai automašīnai. Piegādāt pasūtītājiem automašīnu bija plānots sākt 1918.g., bet realitāte izrādījās savādāka, jo ne visi modernizējumi strādāja kā plānots - uzsākot braukt, kustība dažkart notika atpakaļgaitā, dzinējs strādāja ar rāvieniem un automatizētie spiediena uzturētāji bieži nestrādāja kā nākas, neuzturot tvaika katlā nepieciešamo spiedienu un radot nopietnus bojājumus dzinējā. Rezultātā tika izgatavoti tikai 11 Doble model C automašīnas un to ražošana tika pārtraukta. Abners Dobls to izskaidroja ar metāla deficītu, ko radīja ASV iesaistīšanās 1.pasaules karā, bet šī versija neiztur kritiku, jo citi autoražotāji nekādu metāla deficītu neizjuta.