Vecā labā "Volga" GAZ-21 šķiet pazīstams auto, vai ne? Taču šajās bildēs redzēsiet modifikāciju GAZ-23, speciālā padziļinātā modifikācija, kura izveidota priekš PSRS Valsts drošības dienesta (KGB). Vienīgās sakritības ar originālu ir tikai vizuālais izskats.
Auto valsts drošības dienestam
Zem KGB Volgas motora pārsega slēpjās V8 dzinējs
GAZ-23 tika izstrādāts tieši pēc valsts drošības dienesta pasūtījuma. Mašīnas tika izgatavotas nelielās partijās jau no 1962. gada, tik ilgi kamēr tām bija iespēja neuzkrītoši parvietoties pa ceļiem, neizceļoties uz pārējo auto fona. Šie auto tika veidoti koncetrējoties uz auto drošību, ātrgaitas īpašībām un dažāda papildaprīkojuma uzstādīšanu.
Galvenā atšķirība no GAZ-21 bija automašīnas dzinējs. GAZ-23 bija aprīkots ar V8 5,5 litru dzinēju, kura jauda bija 195 zs. Ar to pilnīgi pietika, lai panāktu jebkuru PSRS ražoto sērijveida auto. Starp citu šis motors tika paņemts no "Čaikas" GAZ-13
Motors darbojās kopā ar 3 pakāpju automātisko ātrumkārbu, kura arī nākusi no "Čaikas". Āturmpārslēgs parocīgi tika novietots pie stūres, bet lai dabūtu zem motora pārsega "Čaikas" dzinēju, nācās to modificēt.
GAZ-23 virsbūve tika pastiprināta un tās svars pieauga par 300 kg, kā rezultātā nācās pastiprināt arī piekari un ritošo daļu. Arī bremzes tika uzlabotas, lai tās nepārkarstu.
Bija arī dažas citas viltības: bagažnieka atvēršanas rokturītis bija paslēpts un auto logu bija no īpašā tripleksa stikla. Aizdedzes un durju slēdzenes bija no īpaši izgatavotas sērijas. Auto uzrāviens 0 -100 bija 16 sec, tai pašā laikā sērijveida auto šis parametrs bija ap 34 sekundēm
Zinu no ticamiem avotiem:
Visas viņas vienādas nebija, pirmās bija vienkāršākas kamēr izslimoja "bērnu" slimības..
Ņema standarta virsbūvi, pirmajiem eksemplāriem visas šuves pārmetināja, nākamajiem ar pilnām šuvēm visu virsbūvi. Piekare bija pastiprināta, cik sapratu ne no štancētām ddetaļām, bet lēja tērauda plauktus, stingrākas atsperes jo motor ir nu ļoti smags (pašam ir bijusi darīšana ar čaikas motoru) pēc grāmatas motora svars 290kg ar apkari (bez hidrotransformātora) pret standarta motora 180ar apkari un spararatu. Starpība ja vēl pieskaida hidrotransformatoru 200kg.
Auto kopumā smags jo komplektējās ar specaparatūru, bagažniekā radiostaciju bloki (svars solīds) vēlākiem modeļiem zem aparatūras lika dzelzs plāksnes, lai svars aizmugurei lielāks, lai būtu kaut cik saķere.
Braukšana jo sevišķi dinamiskā sekošans režimā bija grūta jo auto ļoti slikti vadījās, to līkumos bija grūti kontrolēt, tur tiešām vajadzēja nu ļoti labas iemaņas, bet cik ticamais avots skaidroja arī tas ne vienmēr palīdzēja.
Atšķirt varēja pēc izpūtējiem, tie bija maskēti, bet tomēr divi, protams tātai volgai reti kurš varēja tik tuvu tikt klāt, lai rāpotu un pētītu 
Pirms vairākiem gadiem pašam bija plāns uzbūvēt repliku, motoru nopirku, bet sapratu, ka tās volgas kas ir nopērklams ir tik papuvušas, daudz dzīves redzējušas, ka tur tiešām visa virsbūve jāpārmetina. Jebkurā gadījumā tas nav tas pats kas uz jaunas virsbūves bāzes būvēts, lāpīts paliek lāpīts. Tik daudz entuziasma man nebija un metu mieru. Motors ir tiešām smags. Reālāks risinājums ir uz gazika v8 būvēt, bet tas nav tas un svara atšķirība par kādiem 100kg vieglāk sanāk ja ar mehānisko kārbu. Toreiz daudz ko par viņām noskaidroju, bet nu jau daļa aizmirsta, bija daudz interesanta.
man veicaistēvs savā laikā strādāja uz modificētas 24 volgas par šoferi ministrijā..
