Iskander ir viena no jaunākajām un modernākajam ballistisko raķešu sistēmām, kādas ir pieejamas Krievijas armijai lai iznīcinātu svarīgus ienaidnieku mērķus, kā lidlaukus, bunkurus, sakaru centrus un citus objektus kas varētu viņiem nepatikt.
Iskander – Krievijas modernākā tuvā rādiusa raķešu sistēma!20
Iskander balstās uz veiksmīgas Oka(attēlā) raķešu sistēmas bāzes, kura tika plaši izmantota PSRS armijā, tiesa Iskander ir veidots tā lai tas atbilstu INF* noteikumiem. Tiesa joprojām izskan apgalvojumi, ka šī sistēma pārkāpj INF noteikumus.
INF*(Intermediate-Range Nuclear Forces Treaty) - Līgums ko 1987.gadā parakstīja ASV ar PSRS ierobežojot vidējā un tuvā rādiusa ballistisko raķešu izstrādi un uzglabāšanu, proti,līgums attiecas uz raķetēm, kuru darbības rādiuss ir robežās no 500 līdz 5500 km.
Pirmo reizi šī sistēma tika pieņemta armijā 1996.gadā, bet jaunākā Iskander-M versija tikai 2006.gadā. Kopā pēc oficiālās informācijas Krievijas armijai pašlaik ir 20 sistēmas, bet tā ir eksportējusi ari Sīrijai 26 šādas vienības, tiesa eksporta versiju, bet par to vēlāk.
Šī sistēma tika pieņemta armijā 1996.gadā, bet jaunākā Iskander-M versija tikai 2006.gadā. Kopā pēc oficiālās informācijas Krievijas armijai pašlaik ir 20 šādas sistēmas, bet tā ir eksportējusi ari Sīrijai 26 šādas vienības, tiesa eksporta versiju, bet par to vēlāk.
Tātad kas tad īsti ir Iskander, tā ir mobila raķešu platforma ar izcilu pārgājību, proti, pa ceļu tā var braukt līdz pat 70 km/h lielu ātrumu un ar pilnu bāku nobraukt līdz pat 1000 kilometriem. Bet tas nav viss, nobraucot no ceļa tā nezaudē savu mobilitāti un ir spējīga pārvarēt vienu metru dziļas ūdens tilpnes, slīpumus līdz 60% un vertikālus šķēršļus līdz 0.6 metriem.
Pati mašīna ir balstīta uz masīvās MZKT-7930 8x8 pielāgojamās platformas, proti, tā ir 12.7 metrus gara, 3 metrus plata un 3.29 metrus augsta ar masu bez raķetēm 40 tonnas, bet ar raķetēm svars var sasniegt gandrīz 48 tonnas.
Kopumā uz šis platformas var izvietot divas raķetes, kuras ir iespējams izšaut pēc 16 minūšu sagatavošanās(no kustības līdz izšaušanai), vai arī 4 minūšu laikā ja sistēma jau ir kaujas gatavībā. Otro raķeti ir iespējams izšaut mazāk kā minūti pēc pirmās raķetes starta.
Tātad tagad par pašām raķetēm, katra no tām sver ap 3.8 tonnām no kurām kaujas galviņa aizņem apmēram 400 līdz 780 kg. Tāpat darbības rādiusi šādām raķetēm var būt ļoti dažādi, piemēram, līdz 280 km eksporta versijai(Iskander- E), bet tām sistēmām kas paredzētas Krievijas armijai(Iskander-M) darbības rādiuss sasniedz pat 400km.
Raķetes ir 7.2 metrus garas un to diametrs sasniedz gandrīz metru, tāpat to ātrums ir visnotaļ ievērojams, proti, tas ir 2100m/s. Papildus tam raķetes ir aprīkotas ar dažādam sistēmām kas tām ļauj apmuļķot radarus un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tāpat atšķīrās raķešu CEP(Circular Probability Error) jeb citiem vārdiem sakot precizitāte, proti, tām sistēmām kas paredzētas Krievijas armijai CEP ir ļoti niecīgs 5-7 metri. Bet eksporta versijas ir ievērojami neprecīzākas, proti, CEP var sasniegt pat 70 metrus. Šai atšķirībai galvenais iemesls ir tas, ka šīm raķetēm tiek izmantoti dažādi kursa koriģēšanas rīki.
Lielākā problēma ar šo sistēmu ir tāda, ka ļoti iespējams, ka Krievija melo par tās patieso darbības rādiusu, proti, pēc daudzu ekspertu domām, uz šādas platformas būtu iespējams izvietot raķetes, kuras varētu sasniegt mērķus 600, 700 un pat 800 km attālumā. Un takā šī ieroča raķetes ir iespējams apbruņot ar kodolieročiem vai bioloģiskajiem ieročiem šī sistēma ir liels drauds cilvēkiem.