Sveiciens dzelžumīļiem ! Pa ilgiem laikiem nolēmu iegriezties autosadaļā. Turpat divus gadus nebiju licis nevienu rakstu par auto tēmu, biju jau pakāris savas krāsošanas pistoles uz nagliņas un krāsotava pamazām sāka aizvilkties ar zirnekļu tīkliem.... bet nekad nesaki nekad! Eh ! 
Lai dievs nogrābstās, velns pār stenderi un lai klāt stāv svētās Marijas apaļumi, bet manu apņēmību atmiekšķēja un delžaino nostāju sadragāja viena sena draudzenīte. Lieta tāda, ka viņa sadomāja nomainīt savu veco autiņu, Volviķīti, kuru viņai taisīju pirms padsmit gadiem, uz jaunāka gada autiņu. Draudzene atkal sameklēja nedaudz sistu autiņu reklāmā un griezās pie manis ar lūgumu to sataisīt lai varētu atkal braukt gadus divdesmit bez bēdām un problēmām.
Lai arī kā es negribēju. lauzos, man nestāvēja un necēlās rokas uz tādu darbiņu, vecās draudzības vārdā piekritu... Liku savas spoles un ģenerātoriņus malā, saspļāvu plaukstās un centos darīt to ko nemaz nekāroju, mierināju sevi ar domu ka vajag izlīdzēt draudzenei un vēl lai bleķu garša galīgi nepazūd.
Kas no tās afēras sanāca , kādas šaises, kasjaki un aplauzieni gadījās, to parādīšu un vietām klāt pakomentēšu bildītēs.
