Katra vagona numurs, kas ietilpst elektrovilciena sastāvā, sastāv no elektrovilciena numura un diviem cipariem, kas apzīmēja konkrēto vagonu. Motorvagoni apzīmējās ar pāra skaitļiem (02, 04, 06 utt.), galvas — 01 un 09, piekabju — 03, 05, 07, 11. Izlaižot otros galvas vagonus 8 vagonu elektrovilcienu sastāviem, Kaļiņinas vagonbūves rūpnīca deva tiem numuru 07. Turpmāk, kad galvas vagonus sāka izlaist RVR, otrie galvas vagoni neatkarīgi no vagonu skaita sastāvā (4, 6, vai 12), bija ar pēdējiem diviem cipariem 09, un ar tiem saāķētie motorvagoniem pēdējie divi cipari bija 10. Mazliet oriģināli numurējās atsevišķi galvas vagoni, kuriem iesākumā it kā bija pāra numuru numerācija: vagonu pāris ieguva numurus, kuriem pirmie trīs cipari bija vienādi (Nr.801, 802, u.t.t), bet vienam vagonam pievienoja ciparu 01, otram — 07. No Nr.811 katrs vagons ieguva jau savu personīgo numuru, tādēļ nepieciešamība pēdējos divos ciparos atkrita, un uz vagoniem ar Nr.813 tos vispār pārstāja norādīt. Atsevišķu motoru vagonu numuri beidzās ar 00 (piemēram, 70500).
1984. gada septembrī RVR izlaida pēdējo elektrovilcienu ER2 Nr.1384.Kopsummā tika uzbūvēti 850 vilcieni, no tiem 629 - 10 vagonu, 134 - 12 vagonu, 75 - 8 vagonu, 7 - 6 vagonu un 5 - 4 vagonu. Vēl tika izlaisti 58 atsevišķi galvas elektrosekcijas un 173 atsevišķas starpelektrosekcijas, 133 atsevišķi galvas vagoni, 52 atsevišķi motorvagoni un 4 atsevišķi piekabju vagoni. Tā kopsummā tika uzbūvētai 4511 elektrosekcijas un 189 atsevišķi elektrovagoni. ER2 vietā rūpnīca sāka ražot ER2R sērijas elektrovilcienus, vēlāk — ER2T, aprīkotus ar ar rekuperatīvi-reostatisko bremzēšanas sistēmu.
Tāpat kā ER1, elektrovilciena ER2 vagonu virsbūves veidotas vienlaidmetāla nesošās konstrukcijās (dažādus spēkus, kas iedarbojas uz virsbūvi, uzņem visi virsbūves elementi — rāmis, jumts, sānu sienas). Karkass veidots no liektiem profiliem un veido noslēgtu gredzenu sistēmu, kas nosegti ar 1,5 — 2 mm biezu gofrēto apdari. Autosakabju un to slāpējošo iekārtu izvietojumam, virsbūves galos izvietotas saīsinātas sijas. Pateicoties alumīnijam, no kā ir izveidotas automātiski atveramās divviru durvis un vadu kanāli, ER2 vagonu svars ir tikai mazliet smagāks, salīdzinot ar ER1 vagoniem (piemēram, elektrovilciena ER1 piekabes vagons sver 35,4 t, ER2 — 38,3 t). Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai vagonu galos atrodas divviru durvis ar automātisko pievadu. Gala sienās (izņemot galvas vagonu pieres daļās) atrodas pārejas laukumi, kas paredzēti pāriešanai no vagona uz vagonu. Pārejas laukumi izpilda arī slāpējošo iekārtu funkciju, ar to samazinot šķērssvārstības, kas rodas vilciena gaitā.
Tieši mana pieredze kā pasažierim bijusi negatīva pret šo izdomājumu - ziemā, kad ārā mīnusā -5 līdz -15 grādi - tiek vērtas vaļā pilnībā visas durvis katrā pieturā (Ja jāstāv tamburā var goda vārds saaukstēties), a vasarā, kad ārā +30 grādi, šiek sāk mācīt - ka durvis jāver vaļā nospiežot pogu, un durvis neverās vaļā pašas.. 
