Drifts.3

Šis tākā mans pirmais raksts, tāpēc tuvāk sirdslietām.

Drifts


Drifts kā autosporta veids aizsākās Japānā un strauji iekaroja ASV, Eiropu un citus kontinentus. Šobrīd Drifts ir ieguvis lielu popularitāti arī Latvijā. Šogad, pirmo reizi Drifta sacensību sērija ir ieguvusi Latvijas čempionāta statusu. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka Drifts pieskaitāms pie atraktīviem izklaides pasākumiem, kas piesaista aizvien lielāku skatītāju un mediju ievērību, kā arī dalībnieku un komandu profesionālu izaugsmi. Drifta pasākumu prioritāte ir tā, ka sacensības notiek salīdzinoši nelielās slēgtās trasēs un viss notiekošais ir labi pārredzams. Parasti sacīkšu aktivitātes tiek papildinātas arī ar dažādiem izklaides pasākumiem.

Drifta tehnika


Jaudīgi sporta auto, garas sānslīdes līkumos, vairāk dūmu no degošajām riepām, vairāk skatītāju ovāciju, spēja precīzi veikt distanci- tie ir galvenie vērtēšanas kritēriji šajā disciplīnā. Drifts ir braukšanas tehnika, kurā braucējs apzināti pakļauj automašīnu vadāmai sānslīdei, ieņemot joslu, kas dod vislielāko ātrumu un leņķi, lai veiksmīgi varētu veikt distanci. Sacensību dalībnieki 90% distances veic sānslīdē, cīnās par punktiem, ko piešķir tiesneši un par tiesībām startēt finālā "tandēma braucienos". Šajos "tandēma braucienos" trasē vienlaicīgi atrodas divas automašīnas un brauc sānslīdē lielā ātrumā, maksimāli tuvā distancē viena otrai, ar efektīvu, skatāmu un precīzi izpildītu sniegumu cīnoties par uzvaru. Dalība sacensībās ir iespējama ikvienam auto entuziastam vai profesionālam sportistam, startējot ielas klasē vai Pro klasē ar profesionāli sagatavotu sporta auto.

Drifta sacensības tiek tiesātas balstoties uz trajektoriju, leņķi, ātrumu un šova faktoru. Trajektorija iekļauj pareizās trajektorijas veikšanu, ko parasti pirms sacensībā paziņo tiesneši. Šova faktors balstās uz vairākām lietām: dūmu daudzumu, tam, cik tuvu sienai ir mašīna un pūļa reakciju. Leņķis ir mašīnas leņķis driftā. Ātrums ir mašīnas ātrums iebraucot pagriezienā, ātrums cauri pagriezienam un ātrums izbraucot no pagrieziena; jo ātrāk, jo labāk.

Tiesāšana notiek tikai nelielā trases daļā, kur daži savienoti pagriezieni nodrošina labu skatu vietu un iespēju driftam. Pārējā trases daļa ir mazsvarīga, tās pienākums ir kontrolēt riepu temperatūru un sagatavot mašīnu pirmajam tiesnešiem redzamajam līkumam. Tandēmu braucienos vadošais braucējs pirmajā tiesnešiem redzamajā līkumā bieži vien izdara māņkustību, lai satrauktu sekojošo braucēju.


Bremzēšanas drifts – Šo driftu veic taisni bremzējot līkumā un pārnesot svaru uz priekšu, tā liekot pakaļējiem riteņiem zaudēt saķeri, tad kontrolējot driftu ar pareizu stūrēšanu un gāzes pievadi. Dažāds bremžu spēka sadalījums starp asīm var būt labvēlīgs driftam atkarībā no braukšanas stila. Parasti bremžu spēka nobīde uz aizmugurējo asi palīdz izdarīt bremzēšanas driftu.


Pārmērīgas jaudas drifts (power over drift) – Šo driftu veic braucot līkumā ar pilnu gāzi, tā radot spēcīgu pārstūrēšanu cauri līkumam. Šī ir visbiežāk lietotā drifta metode visu riteņu piedziņas mašīnām. Keiichi Tsuchiya ir teicis, ka, kad viņš bija jaunāks, viņš lietoja šo metodi, kad viņam bija bail driftot caur noteiktiem līkumiem. Taču, ja to dara no slikta leņķa, pastāv iespēja, ka šī metode noved pie spolēšanas uz vietas.


Inerces (māņu kustības) drifts (feint drift) – Šo driftu veic šūpojot mašīnu pret līkuma ārmalu un tad, izmantojot inerci, pagriež to atpakaļ uz izvēlēto drifta trajektoriju. Braucot prom no līkuma un tad strauji griežoties atpakaļ, jūs nākat no daudz asāka leņķa. Reizēm jāpielieto bremzes, kad griežaties pret līkuma ārmalu, tā radot labāku svara pārnešanu, tādējādi veidojot vēl asāku pagrieziena leņķi. Daudzi profesionāli drifteri ir teikuši, kas šis ir viens no grūtākajiem drifta paņēmieniem, jo tam ir augsts izgriešanās faktors.


Atlaišana (lift off) – Ļoti lielos ātrumos atlaižot gāzes pedāli līkumos, noteiktas mašīnas ar neitrālu vadāmību, piemēram, Mazda MX-5 vai Nissan Silvia S14 sāks slīdēt vienkārši no paātrinājuma zuduma un motora bremzēšanas. Pēc tam driftu vada ar stūrēšanu un vieglu pedāļu darbu.


Rokas bremzes/Avārijas bremzes drifts – Šī metode ir diezgan vienkārša; paraujiet rokas bremzi, lai izraisītu pakaļējo riteņu saķeres zudumu, un tad balansējiet driftu ar stūrēšanu un gāzes padevi. Daži cilvēki strīdas par to, vai rokas bremzes lietošana izraisa īstu driftu, vai tikai sanešanu, bet patiesībā rokas bremzes lietošana ne ar ko neatšķiras no citām drifta uzsākšanas metodēm. Šī ir viena no galvenajām metodēm, lai uzsāktu kontrolētu driftu ar priekšējās piedziņas mašīnu. Šī ir viena no pirmajām metodēm, ko lieto iesācēji, ja viņu mašīnas nav pietiekami stipras, lai uzsāktu driftot ar citiem paņēmieniem. Šo tehniku arī bieži lieto drifta sacensībās, kad vajag driftot lielus pagriezienus.


Netīrumu mešanas drifts (dirt drop) – Šo driftu veic nobraucot pakaļējos riteņus nost no ceļa netīrumos, lai saglabātu vai palielinātu drifta leņķi bez jaudas vai ātruma zuduma un lai sagatavotos nākamajam pagriezienam. Tas izdarāms tikai uz ceļa bez apmalēm un ar smilšainām, vai cita materiāla ar sliktu saķeri, malām. Šī metode parasti tiek izmantota WRC rallijā.


Sajūga spēriens (Clutch kick) – To parasti dara „sperot” pa sajūgu (ļoti ātri nospiežot, tad atlaižot, parasti vairāk kā vienu reizi driftā, lai pielabotu trajektoriju) un izraisot šoku piedziņas padevē, tā izjaucot mašīnas līdzsvaru. Tas liek pakaļējiem riteņiem slīdēt un braucējs var radīt pārstūrēšanu.


Choku Dori – Šo parasti izmanto pēc garām taisnēm, lai samazinātu mašīnas ātrumu un veiktu iespaidīgu un garu, liela leņķa driftu. Mašīna tiek iemesta māņkustībā un tad šūpota atpakaļ ļoti lielā ātrumā, kamēr braucējs lieto rokas bremzi, lai saglabātu trajektoriju un pagarinātu driftu.


Manji – Šo dara taisnēs, kur braucējs šūpo mašīnu no vienas trases puses uz otru. To visbiežāk lieto horeogrāfiskajā driftošanā, piemēram, pasākumos kā Lielais X. Lai uzsāktu šo manevru var pielietot dažādas metodes, piemēram, sajūga spērienu vai māņkustību.


Pušu mainīšanas metiens – Šo metodi ļoti bieži izmanto Japānas D1 sacensībās un tā ir ļoti līdzīga inerces (māņkustības) driftam. To bieži dara pirmajā drifta pagriezienā, kas parasti ir liels, divu apeksu pagrieziens, tieši pirms ļoti ātras taisnes. Ja taisne pirms divu apeksu pagrieziena ir ar slīpumu uz leju, tad braucējs turas tanī trases pusē, kas ir tuvāk pagriezienam. Tad, pareizajā brīdi, braucējs pēkšņi pārnes mašīnu uz trases otru pusi. Šī kustība izjauc mašīnas inerci un liek pakaļējiem riteņiem zaudēt saķeri. Tagad mašīna atrodas drifta kustībā. Tālāk drifts tiek vadīts pagriezienā, un cauri tam.


Dinamiskais drifts – Šī metode ir līdzīga Choku Dori. Tā iekļauj visas augstāk minētas metodes – un nenorobežojas tikai ar vienu – lai ar kombinācijām panāktu iecerēto drifta kustību.



Ziemā to visu ir iespējams darīt daudz vieglāk...bet neapdraudēsim pārējos