Taupīt ir nepieciešams, jo naudas nav tik daudz, cik gribētos. Taupīt ir patriotiski. Taupība liecina par augstu un tīru morāli. Tās ir sen zināmas patiesības, kuras tika pabīdītas malā treknās uzdzīves gados, bet nu – gribi vai negribi – nonākušas dzīvesveida plānošanas centrā.
Degvielas taupīšana12
Klusi un – lēni
Pārvietoties ar iespējami augstāko pārnesumu (atgādinu – par augstāko tiek saukts piektais, nevis pirmais)! Nepieļaut tahometra rādījumu lielāku par 2500 apgriezieniem benzīna un 2000 dīzeļa motoriem! Censties iztikt bez intensīvas bremzēšanas! Un tamlīdzīgi.
Ekonomiju tā, protams, var panākt. Taču šāda kustība daudziem (arī man) šķiet nogurdinoši vienmuļa. Tā neizbēgami būs lēna, pielāgota lēnākajiem plūsmas dalībniekiem, jo enerģisku, īsu (tātad drošu) apdzīšanas manevru „eko” stils nepieļauj. Šādi braucot tu būsi lēns arī kāpumā. Tu nekad neizmantosi vairāk kā trešdaļu no motora jaudas, par kuru esi maksājis auto pērkot. 2000 apgriezieni pat 200 zirgspēku motoram dod tikai 50 – 70 zirgus, kas pusotras tonnas smagam mūsdienu auto ir mazāka īpatnējā jauda nekā bija nu jau antīkiem „žiguļiem” un pat „zaporožeciem”...
Lemjiet paši. Man šī recepte nešķiet mūsdienīga.
Dedzini un ripo
Burn and glide. Pulse and glide. Pameklējiet ar šādiem atslēgas vārdiem internetā, un jūs atradīsiet cilvēku grupas, kuri eksperimentē ar citādu stilu. Viņi par efektīvāko atzīst īslaicīgu motora jaudas izmantošanu 80-90 procentu līmenī, kam seko ātri iegūtās kinētiskās enerģijas izmantošana, ripojot tukšgaitā. Tieši šādi ir sasniegti pasaules rekordi degvielas ekonomijā. Tiesa, tad auto bijuši speciāli sagatavoti, ripojot dzinēji izslēgti (nedariet to ikdienā – bīstami!). Lielāko efektu šī tehnika dod jaunajā hibridauto kategorijā. Taču – nelienot galējībās un necerot nobraukt 100 km ar diviem litriem – pulsācijas taktika gluži labi lietojama arī ikdienā. Ar dīzeļa Nissan X-trail, kuram normāls pilsētas patēriņš (tradicionāli aktīvā stilā) ir ap 10 litriem, šādi var nobraukt, patērējot gandrīz uz pusi mazāk. Dažu sekunžu garš enerģisks (4000 apgriezieni!) ieskrējiens dod iespēju tukšgaitā (neitrāls pārnesums) ripot desmitkārt ilgāku laiku, garāku ceļu. „Pulsāciju” iespējams savietot ar nepieciešamu apdzīšanu, apsteigšanu, izvēlēties tai piemērotas ceļa garenprofīla vietas. Forši. Nav garlaicīgi. Taču – lielāko un patiešām būtisku efektu šis stils dod vien tad, ja ātrākās brauciena vietas izlien gan no atļautajiem, gan plūsmas vispārpieņemtajiem ātrumiem. Un šāda rīcība tādēļ ir nelikumīga. Lojālos limitus ievērojot, ekonomija nebūs lielāka kā „ekostilā”.
Cieni fiziku
Secinājums – neviens no abiem aprakstītajiem stiliem nav nekāds brīnumlīdzeklis. Abi prasa krietnu apguves laiku. Abi mēdz traucēt apkārtējiem. Tādēļ degvielas ekonomijas pamatā tomēr paliek fizikas likumi un tehnika. Pilsētā, kur regulāri jāapstājas un jāstartē, taupīgāks (mūžīgi mūžos) būs vieglāks (mazāks) auto. Ātrākā (lielceļi) kustībā svara nozīme samazinās, priekšplānā nāk aerodinamika. Un tā ir labāka garākām, slaidākām formām. „Džipi” un busiņi te ir izšķērdētāji.
Vairāk degvielas, nekā iespējams ietaupīt ar visperfektāko stilu, apēd viena riepa, kuras spiedienu neesam pārbaudījuši jau gadu. Vai četri „baigi smuki” nevajadzīgi plati riteņi. Degvielu dedzina lieki 100 kg piknika inventāra, kurus svētdienas vakarā atstājat bagāžniekā un visu nedēļu pa pilsētu viziniet, vai izšķērdīgi lietots gaisa kondicionētājs.
Un, visbeidzot – vai tu brauc tikai tur un tad, kad noteikti jābrauc? Vai no ģimenes garāžas ik dienas neizripo divi auto, kaut pietiktu ar vienu?