Iespējams, ka tikai nedaudzi ir dzirdējuši, kas ir DTM, bet noteikti ir dzirdējuši, kas ir WTCC (vairāk pateicoties mūsu braucējam K.Calko nevis A.Zanardi, kurš ir vienīgais uzvarētājs bez kājām). Īsti arī nebūtu korekti salīdzināt šos seriālus, jo DTM jau no 80.gadu beigām ir high tech salonauto sacensības, kamēr WTCC bija kaut kas starp sērijveida autiņu un kaut kādu iedomātu sporta auto sacensības. Kamēr DTM ir stabils un paredzams un pat peļņu nesošs, jo ir tendēts uz tehnikas attīstību un tās pielietošanu ielas autiņos, sacensībās ir taktika, apdzīšanas, tikmēr WTCC visu pastāvēšanas laiku cenšas kaut kā izdzīvot, jo FIA visu laiku cer, ka būs interese, bet tā nekad nav bijusi, un WTCC firmas zīme ir starta avārijas, pēc tam var TV slēgt ārā vai pārslēgt citu TV kanālu.
Šoreiz otrā daļa, kas ir MODERN AGE jeb FIRST CLASS
Kāpēc modernā ēra jev pirmā klase? Tāpēc, ka autiņi pēc 92.gada revolūcijas F1 (pilnīga elektronikas kontrole, pilotam vajadzēja tikai spiest gāzi grīdā, elektronika pati bremzēja un piebremzēja) kļuva par tehnoloģiski līdzvērtīgu seriālu, tas ir, DTM un F1 bija identiskas tehnoloģijas + DTM bija ABS, stūres pastiprinātājs, un vēl pāris fīčas, kuras tikai vēlāk parādījās F1. Attiecīgi arī vienas mašīnas cena bija tiem laikiem kosmiska 1 000 000 DM, pie tam sezonai vajadzēja 5mio. Modernā ēra ilga no 1993.gada līdz 1996.gadam, bet 1996.gada sezona tika aizvadīta zem ITC nosaukuma. Seriālā pazuda Audi, toties pievienojās AlfaRomeo ar visu laiku visskaistāko itāļu mašīnu - 155 alfa, kā arī vienīgais OPEL, kurš man patīk - Calibra. Tā kā homologācijas noteikumi noteica, ka vajag vismaz 25000 autiņus saražot, tad 155 alfa un Calibra tika izveidota tikai un vienīgi dēļ DTM. Bija arī īslaicīgi BMW M3 gan E30, gan E36, bet tikai 1993.gadā, jo BMW izmaksu dēļ koncentrējās uz TCC seriāliem visā eiropā, kā arī Ford Mustang, kas bija tizls un absolūti nekonkurētspējīgs autiņš.
Kāpēc radās problēmas, kāpēc DTM meisterschaft pazuda? Jo FIA jau 80.gadu beigās muļļājās ar WTCC, kurš vienkārši agonēja, bet tā kā FIA nebija kontroles pār tehnoloģiski attīstītākajiem seriāliem, pie tam, 90.gadu sākumā sāka agonēt arī WEC, tad FIA ļoti gribēja vismaz vienu seriālu, kurš nes peļņu. Praktiskie vāčieši DTM pārdeva FIA par labu piķi, tāpēc 1994.gadā seriāls sezonas vidū sāka saukties DTM/ITC (International Touring Car Championship), kā arī vācieši bija godīgi un seriālā atstāja visas tiesības un iespējas. Tikai FIA visu sabojāja, jo, lai varētu saukties pasaules čempionāts, ir jāstartē vismaz 3 kontinentos. Un kas notiek, ja startē trīs kontinentos? Pareizi, izmaksas aug. Un jau mašīnas cena bija tiem laikiem ļoti liela (F1 bolīds tajos laikos maksāja ap 1mio$). Ja vēl ir jāvazājas pa pasauli, vēl nāk klāt izmaksas, ko vairs negribēja segt rūpnīcas, un vēl piedevām FIA atkal sāka izdot stulbus noteikumus ar domu samazināt izmaksas, kas tieši otrādāk, palielināja izmaksas, jo bija jāpārveido ražošana (kaut kur dzirdēts FIA mērķis F1, bet vienmēr tikai sadārdzina visu pasākumu), beigās FIA tika pasūtīta trīs mājas tālāk, jo praktiskos vāciešus pinībā neapmierināja FIA izdomājumi, jo pēc viņu ieskatiem vairs nebija mārketinga atdeves. Un vāciešus var saprast, kāda iksa pēc viņiem būtu jāvazājas pa pasauli, ja galvenie tirgi ir Vācija un tās blakus esošās valstis.
Par tehniku. 2,5 litru dzinēji, jauda pie 500hp, viss elektroniski regulējams, bet tika saglabāts, ka pilots ir pats galvenais, tāpēc robus pārslēdza, stūri grozīja, gāzi, bremzi kontrolēja pilots. Visiem autiņiem motora tilpums vienāds, 6 robu kārbas, mašīnās tika iestūķēts iekšā viss, ko tik varēja iedomāties, lai tikai iegūtu sekundes tūkstošdaļas. No budžas orģināls ir tikai jumts, viss pārējais karbons, tai skaitā pati šasija. Dinamika 2,5 sekundes līdz 100kmh, max ātrums zem 300kmh, bet aeirodinamika bija tik milzīga, ka uz 200kmh teorētiski varēja tunelī pabraukt pa griestiem. Tas ļāva arī braukt cieši viens otram aizmugurē, jo riepas nodrošināja teicamu saķeri. Karbona bremzes, kas nebija F1, ABS, kas tik sāka parādīties F1 (pēc pāris sezonām jau aizliedza).
1993.gadā Alfa Romeo 155 dominēja, jo Mercedes un BMW brauca vēl ar vecajiem modeļiem, kas nebija konkurētspējīgi uz 155 fona. 1994.gadā jau kārtis bija vairāk samaisītas, jo Mercedes brauca ar w202 C180 modeli, kurš bija pilnīgs kosmoss tiem laikiem, un ar braucēju individuālo pieredzi Mercedes spēja Alfu vinnēt. Pēc sezonas Alfa seriālā piedalijās kā rūpnīca, bet autiņš nebija konkurētspējīgs, kā arī makaroniem sākās autoindustrijas krīze, kas liedza ieguldīt papildus līdzekļus. Protams, ka uzvaras bija, bet uz Mercedes un Opel Calibra 4x4 fona Alfa nebija tas, ko gaidīja citi.
Trešā daļa būs jau par DTM atdzimšanu.
