1972. gadā BMW demonstrēja kādu īpašu mašīnu, kurai vajadzēja parādīt, ka BMW ir zaļi domājoša organizācija un ka tā spēj uzražot mašīnu kas nepiesārņo vidi. Demonstrēta kā sportistus pavadošā mašīna 1972.gada vasaras olimpiskajās spēlēs, tā parādīja, ka elektriskā mašīna ari var labi izskatīties.
BMW 1602e – Pirmais BMW elektromobilis!7
Šī mašīna bija balstīta uz BMW 1602 bāzes, kas oriģināli bija aprīkota ar 1.6 litru 84 z/s motoru un kopējo svaru tuvu tonnai. Taču BMW izveidoja divus testa prototipus, kuriem dzinēji tika izņemti un aizstāti ar akumulatoriem un elektromotoru .
Šai mašīnai zem kapata bija izvietoti divpadsmit 12V Varta akumulatori, kas kopā svēra 350 kg un pēc izstrādātāju vārdiem, Jūs "vienkārši" varējāt nomainīt akumulatorus kad tie bija tukši vai ari uzlādēt tos.
Šie akumulatori piegādāja nepieciešamo enerģiju Bosch elektromotoram, kas nodrošināja 43z/s lielu jaudu, kas uz mašīnas kopējo svaru nebija daudz, bet šai mašīnai nebija ari jābūt super ātrai.
Ar vienu uzlādēšanas reizi, prātīgi braucot ar 50 km/h bija iespējams nobraukt 30 kilometrus. Bet ja brauca ar maksimālo ātrumu, kas bija apmēram 100 km/h tad attālums ko šī mašīna varēja pieveikt bija daudz mazāks.
Elektromotors bija izvietots tai vietā kur oriģināli bija ātrumkārba, aprīkots ar dzesēšanas sistēmu lai novērstu pārkaršanu, šī priekšējas piedziņas mašīna spēja astoņu sekunžu laikā ieskrieties līdz pat 50 km/h.
Papildus tam, šī mašīna bija aprīkota ar tehnoloģiju kas bremzēšanas laikā iegūto enerģiju ļāva nodot atpakaļ sistēmai, tāda veidā taupot strāvu un dodot iespēju aizbraukt nedaudz tālāk, kā ja mašīna būtu aprīkota ar parastajām bremzēm.
Olimpiskajās sacensībās šī mašīna pavadīja soļotājus un maratona skrējējus, jo kā paši izstrādātāji saka, šī mašīna neizdalīja nekādus kaitīgos izmešus, tādā veidā to droši varēja izmantot kā pavadošo transportu nebaidoties no tā, ka sportistiem būtu jāelpo izplūdes gāzes.