B-Grupa10
82
0
B grupas pirmsākumi un attīstība līdz 1985. gadam
Līdz 1982. gadam divas galvenās klases WRC bija grupa 2 un grupa 4. Rūpnīcu komandas startēja galvenokārt grupā 4, kurā bija pieprasīts izgatavot vismaz 400 ielas automobiļus, lai rallija versija iegūtu homologāciju. Veiksmīgākie auto tajā laikā bija Lancia Stratos HF-Fiat 131 Abarth un Ford Escort RS.
1979. gadā FISA (tā tolaik sauca FIA autosporta nodaļu) atļāva WRC izmantot pilnpiedziņu. Tomēr gandrīz visi tajā laikā domāja, ka pilnpiedziņa sava lielā svara un sarežģītības dēļ nav piemērota rallijam, tādēļ autoražotāji pat nemēģināja būvēt pilnpiedziņas rallija automobiļus.
Uzskatu par visu riteņu piedziņas nepiemērotību rallijam satrieca pīšļos Audi, 1980. gadā laižot klajā uz Audi 80 bāzes veidoto Audi Quattro. Lai gan jaunais Quattro tiešām bija smags un grūti vadāms, tā ātrums bezceļa apstākļos bija vienkārši satriecošs. Tajā gadā Quattro izmantoja par trases pārbaudes auto (rallija fanu žargonā sauktu par “nullīti”), to pilotēja profesionāls braucējs Hannu Mikola. Vienā rallijā tas pārspēja oficiālo uzvarētāju par 9 minūtēm!
Pirmajs rallijs, kur Audi Quattro stājās uz starta kā sacīkšu auto, bija 1981. gada Janner Rally Austrālijā. Tur tas viegli uzvarēja. Audi komandas uzvara 1981. gada San Remo rallijā iegāja vēsturē. Pirmo reizi kādā WRC posmā uzvarēja sieviete – Audi komandas braucēja Mišele Mutona kopā ar stūrmani Fabrīciju Ponsu. 1982. gada sezonā, kad Audi piloti bija Hannu Mikola, Stigs Blomkvists un Mišele Mutona, komanda bez īpašas konkurences ieguva konstruktoru kausu, uzvarot Zviedrijā, Portugālē, Grieķijā, Brazīlijā, Somijā un Itālijā. Tomēr braucēju ieskaitē Mišele Mutona, labākā Audi komandas braucēja, ieguva tikai otro vietu. Viņa tajā gadā varēja kļūt par čempioni un, līdz ar to, par pirmo sievieti, kas izcīnījusi uzvaru WRC, tomēr pēdējā sezonas posmā, Ivory Coast rallijā salūza viņas Quattro transmisija, ļaujot sacīkstē un visā čempionātā uzvarēt Valteram Rorlam/Kristianam Gaistdurferam ar Opel Ascona.
Runājot par 1982. gada WRC sezonu, nevar nepieminēt Lancia 037 Rally Kad šis auto parādījās, sezona jau bija pusē. Pats auto arī vēl nebija īsti pabeigts, pie tam vēl nulle trīsdesmit septītajai bija pakaļpiedziņa, jo Lancia inženieri vēl neuzdrošinājās būvēt pilnpiedziņas rallija auto. Tomēr Lancia 037 Rally bija pirmais īstais B grupas automobilis. Lai gan Audi Sport Quattro arī skaitījās B grupā, tas bija radīts uz ielas auto bāzes pēc grupas 4 tehniskajiem noteikumiem un tas tam bija liels trūkums. Jaunās Lancias nesošā konstrukcija bija cauruļu karkass (Audi – monokoks) un tās dzinējs bija novietots vidū (Audi – priekšā). Tas ļāva Lanciai jau savā debijas sezonā uzrādīt labus rezultātus un pierādīt, ka drīzumā tā varēs cīnīties ar Audi par uzvaru.
Cīņas 1983. gadā tiešām bija sīvas. Jau pirmajā sezonas posmā, Montekarlo rallijā, uzvarēja Valters Rorls ar Lancia, par spīti visām prognozēm par Audi neapstrīdamo uzvaru. Audi uz to atbildēja ar uzvarām Zviedrijā, Portugālē, Argentīnā, Somijā, kuras visas izcīnīja Mikola/Hercs. Tomēr ar to nepietiek, lai Audi uzvarētu komandu vērtējumā, un konstruktoru kausu izcīna Lancia, pateicoties uzvarām Korsikā (M. Alens/I. Kivimaki), Akropoles rallijā (V. Rorls/K. Gaistdurfers), Jaunzēlandes rallijā (V. Rorls/K. Gaistdurfers), San Remo rallijā (M. Alens/I. Kivimaki) un daudzajiem punktiem, ko braucēji ieguva pārējos rallijos. Bija skaidri redzams, ka pakaļpiedziņas Lancia ir perfekta uz asfalta, bet dažreiz pat uz grants seguma tā spēj sakaut Audi.
1983. gada Sezonas laikā WRC pievienojās divi jauni B grupas auto: Opel aizstāja veco Ascona 400 ar Manta 400, un Toyota ienāca čempionātā ar Celica Twin-Cam Turbo. Tiem abiem bija pakaļējo riteņu piedziņa, bet tie nebija ne tuvu tik veiksmīgi kā Lancia 037. Tomēr Bjornam Valdegardam ar Toyota Celica izdevās uzvarēt 1983. gada Ivory Coast rallijā. Toyota komandai daudz veiksmīgāki bija garie tuksnešu un savannu ralliji Āfrikā, kur, atšķirībā no Eiropas posmiem, tā parasti finišēja pirmajās vietās.
Reklāma
1984. gadā Audi revanšējās. Pirms sezonas komanda bija pamatīgi gatavojusies. No Lancia bija pārvilināts Valters Rorls, bet vēl svarīgāk – komanda bija pilnībā pārveidojusi savu auto. Quattro savara sadalījums bija padarīts daudz labāks (55% svara priekšdaļā, 45% - aizmugurē), inženieri bija arī jūtami palielinājuši jaudu (no 360 ZS uz 450 ZS) un samazinājuši riteņu bāzi par 32 cm. Bija arī nedaudz samazināts Quattro svars, virsbūves ārējos paneļus veidojot no vieglā kevlara, un piecpakāpju pārnesumkārbas vietā bija ielikta sešpakāpju. Lancia bija daudz sliktākā stāvoklī. Tika gatavota jaunā Lancia 038, bet tā vēl nebija pabeigta, savukārt novecojošā 037 ar pakaļējo riteņu piedziņu vairs nesolīja nekādus brīnumus. Tādēļ ir gandrīz pašsaprotami, ka sezonas beigās Audi svinēja trīskāršu uzvaru. Audi uzvarēja konstruktoru kausā, par 12 punktiem apsteidzot Lancia, un divi Audi piloti kopvērtējumā izcīnīja divas pirmās vietas. Par čempionu kļuva Stigs Blomkvists, kurš uzvarēja Zviedrijas, Akropoles, Jaunzēlandes, Argentīnas un Ziloņkaula krasta rallijā. Otro vietu čempionātā izcīnīja Hannu Mikola, kas uzvarēja Portugālēun ieguva otro vietu daudzos rallijos. Lancia vienīgā uzvara bija Tour de Corse rallijā, kur par visiem ātrāks bija Marku Alens.
Bet sezonas vidū, tajā pašā Korsikas rallijā, Lancia un Audi cīņās iesaistījās trešā komanda – Peugeot. Tā bija sagatavojusi jaunu, tobrīd tehnoloģiski visattīstītāko auto – Peugeot 205 t16 Evo (8. att). Tam, tāpat kā Audi Quattro, bija pilnpiedziņa, bet tas bija daudz vieglāks par Quattro un ar labāku svara sadalījumu, jo tā virsbūves nesošā konstrukcija bija cauruļu karkass, un tam bija vidū novietots dzinējs ar turbokompresoru (Audi dzinējs atradās priekšā). Tikai avārija liedza jaunajam auto uzvarēt jau tā pirmajā rallijā. Āri Vatanens ar 205 t16 1984. gadā izcīnīja uzvaras trīs rallijos: Somijā, Itālijā un Lielbritānijā.
Kā jau bija sagaidāms, Vatanena/Harimena ekipāža ar 205 t16 uzvar pirmajā 1985. gada rallijā, Rallye Monte Carlo. Bet diez vai kāds bija gaidījis, ka otrā vieta, Rorls/Gaistdurfers ar Quattro no Vatanena atpaliks 5 minūtes 17 sekundes! Arī nākamajā rallijā, Zviedrijā Vatanens ar Peugeot gūst vieglu uzvaru. Portugālē atkal uzvar 205 t16, tikai šoreiz Timo Salonena vadīts. Tikai nākamajā – Safari rallijā tiek apturēta Peugeot uzvaru sērija. Tajā uzvar Kankunens/Galahers ar pakaļpiedziņas Toyota Celica Twin-Cam Turbo, kas ir izcili piemērota šāda tipa rallijiem.
Tad nāca Tour de Corse rallijs. Renault tajā prezentēja savu R5 Maxi Turbo. Peugeot komanda uz šo ralliju bija sagatavojusi 205 t16 uzlaboto versiju 205 t16 Evo 2, kam bija labāka aerodinamika un jauda palielināta par 100 Zs, sasniedzot 450 Zs. Audi komanda uz Korsikas ralliju sagatavoja tikai vienu auto, ko pilotēja Valters Rorls. Visbeidzot, Lancia bija sagatavojusi četras ekipāžas, cerībā iegūt pēc iespējas vairāk punktu. Bet jau rallija sākumā notika traģēdija. Ceturtajā posmā Atilio Betega, braucot ar 160 km/h nenoturēja savu Lancia 037 uz ceļa, un ietriecās klintsbluķī. Viņa stūrmanis Maurīcio Perisīno neguva praktiski nekādas traumas, bet Betega notikuma vietā mira. Viņš bija pirmais rallists WRC vēsturē, kurš gājis bojā kādā WRC posmā.
Dzīve turpinājās. Peugeot 205 t16 Evo 2 guva pārliecinošas uzvaras Grieķijā, Jaunzēlandē, Argentīnā un Somijā. Tomēr arī Peugeot komandā viss negāja gludi. Argentīnas rallijā gandrīz notika vēl viena traģēdija. Āri Vatanena t16 avarēja, apmetot vairākus kūleņus. It kā nevainīga avārija, kurā ne pilotam, ne stūrmanim nevajadzētu gūt vispār nekādus ievainojumus. Tomēr Vatanens gandrīz gāja bojā, jo salūza viņa sēdekļa stiprinājumi, ļaujot Vatanenam kūleņot pa auto salonu un gūt smagas traumas. Par laimi viņam izdevās izdzīvot, un pēc gadu ilgas rehabilitācijas viņš atsāka piedalīties rallijā.
Audi izmisīgi centās uzbūvēt auto, kas spētu konkurēt ar Peugeot. Beidzot Somijas rallijā tika prezentēts Audi S1 Quattro (10. att.). Tā jauda bija ap 450 Zs un tika palielināta uz katru ralliju, 1986. gadā sasniedzot 600 Zs, un tam bija milzīgi, F-1 cienīgi antispārni, lai ātrākajos posmos to noturētu uz ceļa. Tomēr arī ar šo briesmoni Audi vairs neizdevās cīnīties par čempionu titulu. Audi komanda izcīnīja savu pēdējo uzvaru (un vienīgo visā 1985. gada sezonā) San Remo rallijā ar Valtera Rorla pilotēto S1 Quattro.
Peugeot 1985. gadā pārliecinoši izcīnīja dubultuzvaru. Komanda ieguva konstruktoru kausu, bet Timo Salonens uzvarēja braucēju vērtējumā. Varēja just, ka Peugeot nebija konkurences. Tomēr sezonas beigas neizvērtās pārāk garlaicīgas. Par to parūpējās Lancia komanda, uz RAC ralliju (Lielbritānijā) sagatavojot savu jauno auto: Lancia Delta S4, un ar to tūlīt izcīnot divas pirmās vietas. Henrijs Toivonens ierindojās pirmajā vietā, bet Marku Alens – otrajā. Taču Lancia komandai šī uzvara vēl neļāva saprast, vai jaunais auto ir konkurētspējīgs, jo uzvara tika izcīnīta, pateicoties konkurentu neveiksmēm. Jaunajam auto bija tik daudz tehnisku problēmu, ka jābrīnās, kā Austin komandai ar jaunajiem Metro 6R4, kam arī šis bija debijas rallijs, neizdevās apsteigt Lancia.
Tev patiks šie raksti
