Raksts pacelts ! Sveiciens visapkārt ! Protams, raksts atkal dzelžumīļiem un entuziastiem, šoreiz atkal tā pati, daudzus prātus nodarbinājusī perversā piekrāsošana.... Vairākos rakstos fragmentāri jau rādīju piekrāsošanas procesu, bet izskatās, skolotājs no manis ir sūdīgs, saņemu daudz vēstuļu par šo tēmu. Pēc daudzu spoku jautājumiem nekas cits neatliek kā uzcept vienu konkrētu rakstiņu par šo procesu.
Labāk vienreiz redzēt nekā desmit reizes dzirdēt, kaut gan vēl labāk ir prakse un vēlreiz prakse. Piekrāsošanu parasti veic lai nesadārdzinātu procesu, lai tiktu cauri ar minimālu krāsas daudzumu un autiņš izskatītos ne sliktāk kā būtu, ja tiktu viss pārkrāsots, lai garāmejot nevienam pat aizdoma nerastos, ka tur kaut kas ir bijis.
Kad jālikvidē rūsas pleķīši, cakiņas, skrambiņas, buktītes un citi kasjaciņi, piekrāsošana ir pašā laikā. Skaidra bilde, ka sists ir sists, piekrāsots ir piekrāsots, materiālu saderība ( it īpaši uz jau iepriekš pārkrāsotiem autiņiem ), tāpat izmantojamo materiālu klāsts..., bet jāpacenšas iegūt vislabāko iespējamo rezultātu, ideāls variants ir tad, kad pats meistars vairs nevar atrast piekrāsošanas salaiduma vietu, bet atgādinu vēl reiz, ne vienmēr tas izdodas.
Nu tad nestiepsim kaķi aiz astes un ķersimies soli pa solim pie lietas !
