Lauksaimnieki arī prasa Eiropas Savienības tiešo maksājumu izmaksu līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju naudas nekavējošu izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī nodrošināt 2,5 procentus no valsts budžeta atbalstam lauksaimniecībai.
Tiek arī prasīta valsts garantēta kredītlīnija apgrozāmajiem līdzekļiem atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un zemniekiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem, bet zemnieki var sagatavoties pavasara sezonai.
Vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai zemnieki prasa piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā. Tās nepieciešamas piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kas piederētu tikai piena ražotājiem un ir vajadzīgs piena ražošanas nozares tālākai veiksmīgai attīstībai.
Lauksaimnieki valdībai izvirza arī četras ilgtermiņa prasības. Tās ir: skaidra, stabila lauksaimniecības stratēģija; tiešo maksājumu izlīdzināšana Eiropas Savienības valstu starpā; piena cenas regulācija, lai piena cena veikalu plauktos nebūtu vairāk nekā divas reizes lielāka par piena iepirkuma cenu no govju īpašniekiem.
"Ja pirmdien par īstermiņa prasībām no valdības netiks saņemta konkrēta atbilde, tad zemniekus nekas neapturēs no došanās uz Rīgu," saka otrdien Smiltenē notikušās lauksaimnieku protesta akcijas koordinators uzņēmējs Juris Bērziņš.
Zemnieku akcijas ieguvušas atbalstu sabiedrībā. "Malači zemnieki! Par savām tiesībām jācīnās. Neļaujiet, lai valdība jūs iznīcina. Bet efektīvāk laikam pie mums būtu braukt visiem Latvijas zemniekiem ar lielo tehniku uz Rīgu un tur taisīt troksni. Es pilnīgi esmu jūsu pusē. Turieties!
ES IETIEKTU UZ RĪGU NEBRAUKT !!!
Zemnieki uz prieksu!!!
