Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka mums ir augstākas mājas, bet zemāki mērķi.
Plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām.
Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk.
Mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.
Mums ir lielākas mājas, bet mazākas ģimenes.
Mums ir vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika.
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta; vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju.
Mums ir vairāk ekspertu, tomēr vairāk arī problēmu.
Mums ir vairāk zāļu, bet mazāk veselības.
Mēs esam divkāršojuši savus īpašumus, bet samazinājuši savas vērtības.
Mēs runājam pārāk daudz, bet mīlam pārāk maz un neieredzam pārāk bieži.
Mēs esam iemācījušies kā izdzīvot, nevis dzīvot.
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi gadiem.
Mēs esam veikuši ceļu uz mēnesi un atpakaļ, bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu kaimiņu.
Mēs esam iekarojuši kosmosu, bet ne iekšējo pasauli. Mēs esam darījuši lielākas, bet ne labākas lietas.
Mēs esam izkopuši prātu, bet piesārņojuši dvēseli.
Mēs rakstām vairāk, bet mācāmies mazāk.
Mēs plānojam vairāk, bet padarām mazāk.
Mēs esam iemācījušies joņot, bet nevis gaidīt.
Mēs ražojam vairāk datoru, lai saglabātu vairāk informācijas, iegūtu vairāk kopiju kā jebkad, bet mūsu saskarsme ir arvien retāka un retāka.
tas tā- lai pārdomātu rīta burvību! :)
Kas ir autors?
