"Garšs teksts,jā,es zinu. Bet saņemies un izlasi līdz pat pēdējai tā pieturzīmei un tici man,šovakar,pēc teksta izlasīšanas,tu izdarīsi kādu labu lietu un vismaz pāris minūtes baudīsi dzīvi un izdarīsi to,ko patiešām vēlies,nepakļaujoties domāšanai vai stereotipiem,ka varbūt tomēr nevajag.
Ja vien uz vienu mirkli Dievs aizmirstu,ka es esmu vien lupatu marionete, un uzdāvinātu man gabaliņu dzīves, es tad,laikam,neteiktu visu ko domāju,bet domātu,ko saku. Es novērtētu lietas nevis par to,cik viņas maksā,bet par to,cik daudz tās nozīmē. Es gulētu mazāk,vairāk sapņotu,saprotot,ka katru minūti,kad mēs aizveram acis,mēs zaudējam 60 sekundes gaismas. Es ietu,kamēr visi pārējie stāvētu, negulētu,kamēr citi guļ. Es klausītos, kad citi runātu, un kā es izbaudītu brīnišķo šokolādes saldējuma garšu. Ja Dievs mani apdāvātu ar vēl vienu mirkli dzīves, es ģērbtos savādāk, gulētu pludmalē pie saules plūsmas, liekos siltajiem stariem ne tikai savu ķermeni,bet arī dvēseli. AK Dievs,ja man būtu sirds,es uzrakstītu visu savu nepatiku uz ledus un gaidītu,kad parādīsies saule. Es uzzimētu ar Van Goga sapni uz zvaigznēm Bendetti poēmu un Serrata dziesma kļūtu par serenādi, kuru es uzdāvinātu Mēnesim. Es aplietu ar asarām rozes,lai sajustu to ērkšķu sāpes un saldo skūpstu to lapiņu. Ak Dievs, ja man būtu palicis vel gabaliņš dzīves,es ne dienu nepalaistu garām nepasakot cilvēkiem,kurus es mīlu,ka es viņus mīlu. Es pārliecinātu katru cilvēku,kurš man dārgs par savu mīlstību un dzīvotu iemīlējies mīlestībā. Es paskaidrotu tiem,kuri šaubās,uzskatot,ka beidz iemīlēties tāpēc,ka noveco, nesaprotot,ka noveco,beidzot iemīlēties. Bērnam es uzdāvinātu spārnus,bet ļautu viņam pašam iemācīties lidot. Es tik daudz no jums iemācījos,cilvēki, es sapratu,ka visa pasaule grib dzīvot kalnos,nesaprotot,ka laime ir tajā,kā mēs kāpjam kalnā. Es sapratu,ka no tā mirkļa,kad jaundzimušais saspiež savā mazajā rociņā tēva pirkstu, viņš nekad vairs nelaidis to vaļā. Es sapratu,ka viens cilvēks drīkst skatīties uz citu no augšas tikai tad,kad viņš otram palīdz piecelties. Ir tik daudz lietu,kurām es varētu iemācīties pie jums,cilvēki,bet diezvai viņas noderēs,tāpēc,ka kad man ieliks šajā čemodanā,es, par nožēlu, jau būšu miris. Vienmēr saki to, ko jūti un dari, to ko domā. Ja es zinātu,ka es šodien pēdējo reizi redzētu Tevi guļošu,es Tevi cieši apskautu un lūgtu Dievu,lai viņš mani padara par Tavu sargenģeli. Ja es zinātu,ka šodien es redzu pēdējo reizi,kā Tu izej pa durvīm, es apskautu tevi,noskūpstītu un pasauktu Tevi atkal,lai dotu Tev vairāk. Ja es zinātu,ka dzirdu Tavu balsi pēdējo reizi,es ierakstītu visu,ko Tu saki,lai klausītos to atkal un atkal, bezgalīgi. Ja es zinātu,ka šīs ir pēdējās minūtes,kad es Tevi redzu,es Tev teiktu : Es mīlu Tevi, nemaz nedomātu par to,muļķis,ka Tu jau to tāpat zini. Vienmēr ir rītdiena, un dzīve,dod mums vēl vienu iespēju visu labot, bet,ja es kļūdos un šodiena tas ir viss,kas mums ir palicis,es vēlētos pateikt Tev,cik ļoti es mīlu Tevi, un nekad neaizmirsīšu. Ne jauneklis, ne vecs cilvēks nespēj būt drošs par to,kas notiks ar viņu rīt. Šodien, iespējams, ir pēdējā reize,kad Tu redzi tos,kurus mīli. Tāpēc negaidi,kaut ko, izdari to šodien, tākā,ja rītdiena nepienāks nekad Tu nožēlosi par to dienu,kad Tev neatradās laiks vienam smaidam,vienam apskāvienam, vienam skūpstam, un kad Tu biji pārāk aizņemts,lai piepildītu pēdējo vēlēšanos. Atbalsti Tev tuvus cilvēkus,čuksti viņiem ausīs,ka Tev viņi ir vajadzīgi, mīli un izturies pret viņiem uzmanīgi, atrodi laiku tam,lai pateiktu : „man žēl” , „piedod man, lūdzu” un „paldis”, un visus tos mīlestības vārdus, kurus Tu zini. Neviens Tevi neiegaumēs par Tavām domām. Lūdz Dievam gudrību un spēku,lai runātu par to, ko jūti. Parādi saviem draugiem cik svarīgi viņi Tev ir. Ja Tu to nepateiksi šodien,rītdiena būs tāda pati kā vakardiena. Un ja Tu to nekad neizdarīsi,nekam nebūs nozīmes. Pildi savus sapņus. Tas mirklis ir pienācis."
