tuvāk pie medicīnas
*Tieviem cilvēkiem maksimālo tā sauktā bada hormona grenalīna daudzumu kuņģis izdala naktī, miega laikā, bet resnīšu organisms rīkojas pretēji, to izstrādājot dienā, secinājuši japāņu zinātnieki. Līdz ar to kļuvis skaidrs, ka lieko kilogramu vaininieks ir nevis gastranomiskas kaislībaas vai nevaldāma apetīte, bet gan šī hormona vētras.
*Amerikāņu bioķīmiķi atklājuši, ka krokodilu asinis spēj cīnīties ar daudzām baktērijām un vīrusiem. Veicot pētījumus laboratorijā, zinātnieki cilvēka limfas šūnas inficēja ar HIV, bet pēctam apstrādāja ar krokodila asins serumu. Rezultātā gandrīz visi vīrusi aizgāja bojā. Paredz ka jaunā ārstnieciskā preperāta izstrādei vajadzēs 7 -10 gadus.
*Ja gribam gulēt saldi un pamosties moži labāk necietināt un negludināt gultasveļu. Stingri iecietināti un perfekti izgludinēti palagi slikti vai gandrīz pilnībā neuzsūc sviedrus, ko TIKAI vienas nakts laikā izdalam ap 900 [!!] gramu. Rezultātā āda pārstāj elpot, poras aizsprostojas, organisms piesārņojas un miegs līdz ar to ir sliktāks.
*Vācu psihologi pierādījuši ka viens no bezmiega cēloņiem ir komunikāciju trūkums. Biežāk nekā pārējie no bezmiega cieš depresijai, hroniska noguruma sindromam pat miokarda infarktam pakļauti cilvēki, kuri nomāc sevī emocijas un neļauj tām izpausties. Diemžēl novērots ka pēc 35 gadiem draugu kļūst arvien mazāk, cilvēki ir aizņemti ar savām ikdienas rūpēm un arvien vairāk noslēdzas sevī, Arvien vairāk uzkrājas nogurums, bet nav ar ko tā kārtīgi no sirds izrunāties.
*Amerikāņu pētnieki izdarījuši pārsteidzošu secinājumu: iereibis pie stūres sēdoš šoferi mašīnu vada daudz labāk un ir mazāk satiksmei bīstams k;a tie autovadītāji kas paralēli braukšanai runā pa telefonu. Ceļu satiksmes negad';ijumi pēdējā iemesla dēļ notiek 4 [!!] reizes biežāk.
*Nierakmeņi parasti izveidojas tikai vienā nierē..un kād pārsteigums !! Tiešī tajā pusē uz kuras parasti cilvēks guļ. Šajā pusē vairāk tiek nomākta asinsrite un mazināta pašattīrīšanās spēja. Tā ka mainam pozas..
*Daudzi uzskata ka komas stāvoklī esošs cilvēks neko nejūt, bet vācu zinātnieki izpētījuši, ka tā nav. Cilvēka apziņa strādā arī komā, tāpēc slimniekam ļoti nepieciešama tuvinieku uzmanība un klātbūtne, kautgan liekas ka slimnieks neko nejūt un nedzird.
