M burts mačalka sūklis (mazgāšanas piederums); skat.: švamme
māga kuņģis
mahinēt plānot (parasti kaut ko nelegālu)
maigoties mīlināties
maiss skat.: kā maisā
maisīt gaisu kūdīt; iejaukties
maita nepatīkams, slikts cilvēks, piem.: ak tu maita!
maizi neprasīt neapgrūtināt; nelūgties
mājā skat.: viss nav mājā
mājas draugs biežs ciemiņš; mīļākais
mākonī skurbumā
maks skat.: pilns kā maks; dabūt pa maku; iedot pa maku
maktīgi vareni; krietni
maktīgs varens; liels
maķene māte
maķenīt mazliet
mālēt 1. krāsot; skat.: pervēt; 2. sist, piem.: mālēt pa ģīmi
mālēties 1. likties; šķist, piem.: ja tu redzi spokus, tad tev malējas; 2. kopt skaistumu krāsojot seju; skat.: smiņķēties
mālēt velnu uz sienas pārspīlēt; stāstīt muļķības
mamma izplūdusi sieviete, piem.: baigā mamma
mamma mia! sajūsmas vai pārsteiguma izsauciens
mamzele švītīga meitene
manšafte vienība; sporta komanda
manšete aproce
mantelis mētelis
mape ģeogrāfiska karte
marožēnijs saldējums
marš! prom!
marš-marš! sāc ko darīt! ātrāk!
matene matemātika (priekšmets skolā)
mātīte nikna sieviete
maukt sist; skat.: krāmēt
mazā mājiņa ateja
mazs gariņš mazvērtīgs darbinieks vai ierēdnis
medālis medaļa; ordenis
mēdīties ar velnu vemt; skat.: koļķēt; pūst pa bortu
meiselis kalts (dzelzim vai akmenim)
meitu māja bordelis; skat.: prieku nams
mēli izkāris 1. piekusis; 2. izslāpis; negribējies
melnā bērta cietumnieku transporta mašīna
melnais [mellais] 1. depresija; 2. nēģeris; 3. dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis
melnās neļķes homoseksuāli vīrieši; skat.: mīkstais; pederasts
melnā sotņa soda ekspedīcija (cara laikos)
melns un maziņš nenozīmīga, neuzkrītoša, pazemīga persona
memļaks zaķapastala
mendelis mānija; dullums
mēnesnīca l. pašbrūvēts degvīns; 2. pliks pauris;skat.: pļeška
menzūra divkauja ar rapieriem; skat.: sist menzūru
mēriņš šņabja glāzīte
mērkaķa ātrumā ļoti ātri; zibenīgi
mērkaķa ātrums liels ātrums
mērkaķa tauki balts speķis
mērkaķis nepatīkama persona
mese nekārtība; netīrība
mesers nazis; skat.: piskars
mēsli nelaba situācija; skat.: truba; sataisīt mēslus; savārīt mēslus
mest 1. dzert; skat.: ieņemt uz krūti 2. sist
mest ņurku nirt
mest ogu dzert šņabi; skat.: iemest ogu
mest pa lampu dzert; žūpot
mest stariņus mest acis; piegriezt uzmanību; koķetēt
metamais vīrieša orgāns
mētāties klaiņot
meža brālis 1. partizāns; 2. bēglis,kas slēpjas mežā
mežmalas nopūtas kandža; skat.: krūmu vaimanas
mežonis 1. neizglītota persona; 2. skaļš, neuzvedīgs cilvēks
mice cepure
mič-mačs maisījums; skat.: miš-maš
miets skat.: kā mietu norijis
miglā lielā neziņa
miglains iereibis
miglu bildes kino izrāde; projektētas gaismas bildes
mika 1. dzīves vieta; 2. vīrs; skat.: labais mika
mīkstais homoseksuāls vīrietis; skat.: pufters; melnās neļķes
mīksts kā pūpēdis gļēvs; bez rakstura (saka par cilvēku)
mīksts kā sūds gļēvs; bez mugurkaula (saka par cilvēku)
milda pieclatnieks
mīlīt! pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna
minna, minniņa meitene; draudzene; skat.: fida; džude
mirklītis skat.: noraut mirklīti
mironis 1. nepatīkama persona; 2. cilvēks, kas nereaģē uz vidi, piem.: iet kā dzīvais mironis
miroņbībele vājš, izdilis cilvēks
mironpirdinātājs cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem
miroņpirksts vējā žvēts sieriņš; skat.: knapsieriņš
misēt netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu
miskaste [mizkaste]atkritumu tvertne
miš-maš maisījums; skat.: kiš-miš
mišūgen viegls prātā; apdullis; skat.: bļem-bļem
mišungs maisījums
mitriķis 1. uzgrieznis; skat.: muturs; 2. spējīgs cilvēks
mī un žē! pārsteiguma vai vaimanu izsauciens
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
mocītis [mocīts] motocikls
moins! labrīt! sveiks!
mollīgs paresns; noēdies
mongrelis 1. jauktenis; 2. nepatīkama persona
mopsis l. apaļīgs suns vai bērns; 2. neapķērīgs cilvēks; dūmi!
morāliskais depresija; sirdsapziņas pārmetumi; skat.: melnais
mordaks cilvēks, kam ir riebīga izskata seja
moška [mošk] varbūt
mozēt izjokot; kaitināt; nerrot
mudulis neparasta izdarība vai notikums, piem.: tādi muduļi vēl nav redzēti
mufe roku sildāmais
mūjābels nejēga; skat.: duraks
mūlis stūrgalvis
muļķa desa muļķis; ģeķis
muļķis skat.: neķer muļķus!
munsturēt krāmēties; mēģināt izlabot lietas
munsturs [musturs] interesants notikums; skat.: gājiens
murmulēt murmināt; neskaidri runāt
murmulis 1. nejēga; 2. cilvēks, kas nesakarīgi runā
musīši muskuļi
mušīt spaidīt un mīlēt
mušpapīrs skat.: noķert uz mušpapīra
mutere māte
muturs uzgrieznis
muzikantu gaļa gaļas receklis
mužiks zemnieks
mālēties– krāsoties. Mālējies ašāk, ejam uz diseni! (OAĢ)
maukt– sist. Kā es maucu, tā šis gar zemi! (LP) - braukt. Sēdīsimies uz moča un mauksim! (OAĢ)
memļaks– mīkstmiesis. Tas piena puika gan ir memļaks! (LV)
mentene– policijas iecirknis. Osi atkal aizveda uz menteni. (LV)
mersis– mersedes. Viņš laikam biezais, jo brauc ar mersi. (OAĢ)
mikas – mājas. Sestdien braukšu uz mikām. (OAĢ)
mikiņš– mājas darbiņš. Šodien mikiņu neuzdeva. (OĢ)
mīkstais – gļēvulis. Viņam bail no tevis. Viņš ir mīkstais. (LV)
minerālītis – minerālūdens. Dzert gribu, derētu minerālītis.(OAĢ)
minka – mīlīga meitene. Bēčos ir viena forša minka. (LV)
misene– skaistuma karaliene. Šovakar TV rādīs miseņu konkursu. (LP) - atkritumu tvertne. Iemet papīru misenē! (LV)
mobiļņiks– mobīlais telefons. Teātrī mobiļņiks jāizslēdz. (OAĢ)
mocis– motocikls. Tev ir jauns mocis? Pavizināsi? (OAĢ)
močīt– sist. Pie bāriņa mūsu Garo močīja. (LV)
mopiņš – mopēds. Tikai sīkie ar mopiņu grib braukt. (LV)
moskābelis– moskvičs. Man labs arī moskābelis. Ka tik ripo! (OAĢ)
moška– varbūt. Es, moška, aiziešu pie tevis šovakar. (LV)
muča – māte. Muča mani nelaidīs uz diseni. (LV)
mudaks– muļķis. Es stāvu un klusēju kā tāds mudaks. (LV)
multene – multifikācijas filma. Velniņi ir jauka multene! (LV)
murmulis– augumā nepadevies, uzbāzīgs muļķis. Ei, murmuli, netraucē mūs! (LV)
musari– atkritumi. Te visādi musari uz grīdas. (LP)
musarņiks – atkritumu tvertne. Neliec serdes somā! Tā nav nekāds musarņiks! (LP)
mutere– māte. Vai tava mutere vakarā būs mājās? (LP)
musīši – muskuļi. Brālis trenējas, un viņam jau pamatīgi musīši. (LV)
muzons– mūzika. Izslēdz radio! Es šo muzonu neciešu! (OAĢ)
mužiks– lauķis. Tur tam mužikam ir tīri stilīga futbolka. (LV) N burts nāburgs kaimiņš
naciķis nacionālsociālists
nagāns uzstājīga persona
nagla acīga, izdarīga persona; skat.: nazis
nags talants; ķēriens
nagu maucējs skopulis; skat.: rīkļu rāvējs
nagus smērēt 1. piesavināties; 2. nevajadzīgi iejaukties
nagu vecis skopulis; skat.: nagu maucējs
naliķis prasts alkoholisks dzēriens
nāsis skat.: ieraut nāsīs
našķoties lakstoties
nāve nelaime; apgrūtinājums, piem.: viņš man ir apnicis līdz nāvei
nāvei no rīkles skat.: izraut nāvei no rīkles
nāvīgi vareni; ļoti; skat.: baigi
nazenes [naženes] l. garas slidas; 2. bikses ar asi iegludinātām vīlēm
nazisizdarīga persona; skat.: nagla
ne asaku! laba vēlējums makšķerniekam
nečivini! nerunā!
nedziedāt 1. būt mirušam; 2. būt apspiestam, piem.: tu, putniņ, ilgi vairs nedziedāsi
nedziedi! nerunā!
negabals slikts uzvedums, priekšnesums vai rakstu darbs
nekasies! nekašķējies! nevilcinies!
nekrīt! nekas nebūs! neko nedabūs!
nekukā! [ņekukū!] nekas! nekas nebūs! neko nedabūsi!
nekulturņiks prasts, neizglītots cilvēks; skat.: svoločs
neķer mailītes! nemuļķojies! skat.: neķer muļķus!
neķer muļķus! nemeklē lētticīgos!
nepīkstēt 1. nerunāt; 2. būt mirušam; skat.: nedziedāt
neraža nelaime; skat.: netrefers
netrefers neizdošanās; nelaime; skat.: neraža
nevarēt pārspļaut pār lūpu būt ļoti nevarīgam; būt nogurušam
ne vella! [ne velna!] nekas! tā nav! tā nebūs!
niķis niķīga persona
niķu polis gražīgs cilvēks (parasti bērns)
ninkampūps [ninkompūps] muļķis; nezinis
ninna dzēriens (bērniem)
ninnāt dzert
no augstā plaukta vērtīgs; dārgs
nobērt šlagu izrāt; nokritizēt
nobirstēt skat.: nosukāt
nobloķēt apturēt; kavēt; nosegt (piem. sportā); skat.: bloķēt
nocollēt nozagt
nodot žaru sabārt
noenkuroties apmesties uz ilgāku laiku
noēst aprunāt; nopelt; noķengāt; kaitēt
nofenderēt nozagt
nofiksēt nokārtot
nofīrēt nobīdīt; nolikvidēt; skat.: nošībēt
noformēties sagatavoties; sakārtoties
nogatavojies piedzēries; skat.: švunkā
nogruntēties novietoties; ieņemt vietu; skat.: noenkuroties
nogrūst rūsu skat: drātēt
noiet no sliedēm 1. izgāzties; 2. novirzīties sānis (sarunā,darbā)
nokantēt brūtgānu atņemt saderināto
nokantēt brūti atņemt saderināto
noklārēties atskurbt; noskaidroties
noklāt izskaidrot
noklāt kā palagu ļoti labi izskaidrot
nokosties atteikties spēlēt, kaut arī kārtis ir labas
nokrākties nogulēties
nokrejot paņemt labāko
nokristīt sabārt
nokrist uz pakaļas būt nepatīkami pārsteigtam
noķellēties nosmērēties; skat.: nošmulēties
noķert dabūt, piem.: noķert iesnas; skat.: notrāpīt
noķert uz mušpapīra apvest ap stūri; viegli piemānīt
nolādēts ar vienu aci! nepatikas vai sašutuma izsauciens; skat.: sasodīts ar vienu aci!
nolaist asti pazemoties; nokaunēties; skat.: nolaist ausis
nolaist ausi skļūt pazemīgam; apkaunēties
nolaist ūdeni mīzt; skat.: piesiet zirgu
nolasīt lekciju sabārt; skat.: sprediķot
nolēmēts nekustīgs; nevarīgs
nolīferēt 1. pārdot; skat.: andelēt; 2. nogādāt
nolikt kuli skat.: nogrūst rūsu
nolikt ķelli nomirt
nolikt šķipeli nomirt; skat.: atstiept pedāļus
nolikvidēt 1. iznīcināt; 2. pārdot
nolūzt aizmigt dzērumā vai nogurumā
nomazgāt kā bērnu apkrāpt; skat.: aptīrīt
nomesties piesēsties
nomest ogu piedzerties
nomožīt netrāpīt; palaist garām izdevību
nopečkāt [nopeckāt] nosmērēt
nopļaut iznīcināt; nonāvēt, piem.: nopļaut ar ložmetēju; skat.: noslaucīt
noprovēt nogaršot
nopucēt 1. apēst; skat.: notīrīt; 2. nospodrināt
nopulēt apēst
nopurgāt nevīžības dēļ palaist garām izdevību; skat.: salaist dēlī
noraustīties nobaidīties
noraut sist; piem.: noraut pa aci
norauties 1. ciest nepatikšanas, piem.: norauties biržā; 2: tikt piekautam, piem.: norauties pa purnu
noraut mirklīti nosnausties; nogulēties
noraut zobu pirst
norazierēt 1. nozagt; 2. noārdīt; demolēt; skat.: noslaucīt
noreģistrēties pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē noreģistrēties skat.: iet noreģistrēties
noskalpēt iegūt augstu cenu; izspiest augstu cenu
noskriet no sliedēm noiet no ceļa; neizdoties
noslaucīt 1. noārdīt; izdemolēt; izbumbot (karā); 2. noēst; apēst
noslaukt apkrāpt; apzagt; skat.: notīrīt
nospļauties izrādīt vienaldzību, nicību, piem.: par viņauzskatiem var nospļauties
nosprāgt nomirt
nostellēt noregulēt; nostādīt, piem.: nostellēt pulksteni
nostrādāt ar glanci lieliski veikt
nosukāt skat.: drātēt
nosūkt izmantot kādu; skat.: aptīrīt
nosvētīt norāt
nosvīst aiziet; pazust; skat.: paņemt fraku
nošālējies noskumis; bēdīgs
nošaut šķībi kļūdīties
nošībēt nostumt; nolikt pie malas
nosmulēties nosmērēties; notraipīties
nošmurgāties 1. nosmērēties; notraipīties; 2, nosist laiku, piem.: es šodien tāpat vien nošmurgājos
nošpikot nokopēt; noskatīties eksāmenā
noštimmēt noskaņot
note vajadzība, piem.: liela note nav to darīt
notīrīt 1. apzagt; apkrāpt; 2. apēst
notrāpīt 1. dabūt; skat.: trāpīt; 2. būt pareizā vietā vai laikā
notruhņīties [notrukņīties] nobīties; skat.: noraustīties
noziedēt neuzkrītoši aiziet; nozust; skat.: nosvīst
nozūmēt noslēpt; likvidēt
nožāvēt palaist garām izdevību
nožņaugt 1. veikt, piem.: šo lielo darbu beidzot nožnaudzām; 2. skopoties, piem.: viņš nožņaudz pat peniņu
nūģis nenovīdīgs cilvēks; sīkstulis; skat.: krampisnu moin! pārsteiguma izsauciens
naģene– nagu laka. Es gribu violetu naģeni. (OĢ)
nahaļavu– slikti, pavirši. Kontroldarbu uzrakstīju nahaļavu. (LV)
narkašs– narkomāns. Tavā rajonā esot daudz narkašu. (LV)
nolūzt– aizmigt. Es lasīju, kamēr nolūzu. (LV) - līdz nemaņai piedzerties. Viņi dzēra, kamēr nolūza. (LV)
noplaukt – nozust. Otis atkal noplauka no matenes. (LV)
norakt– sodīt, norakstīt kā nederīgu. Brāļuks mani nenoraks. (LV)
norauties – dabūt rājienu, pērienu. Pēc disenes es mājās pamatīgi norāvos. (LP)
noraut uz acīm – nokrist. Barjerās es atkal norāvu uz acīm. (OAĢ)
nostreļīt – palūgt, izmangot. Vai drīkst tev nostreļīt košļeni? (LV)
novelcenes– uzlīmes. Nopirku košļeni ar novelcenēm. (LP)
nožauties– pakrist. Man paslīdēja kāja, un es nožāvos. (LV) Ņ burts ņekukū! [nekukā] nekas! nekas nebūs! neko nedabūs!
ņemt ar pliku roku kādu viegli pieveikt
ņemt fraku bēgt
ņemt fugu bēgt; skat: paņemt vagu
ņemt pie dziesmas 1. apcietināt; 2. žņaugt
ņemt pie krāga sagrābt; apcietināt
ņemt pie rīkles apdraudēt dzīvību; apcietināt; skat.: paņemt pie dziesmasņurka lēciens ūdenī; skat.: mest ņurku
ņužņiks ateja; skat.: savoja; tuška
ņurkot– nirt. Peldēt protu, bet ņurkot – ne. (OAĢ)
ņuņņas – purns. Ka nedabū pa ņuņņām! (OAĢ) O burts obers viesmīlis
odieris smarža
oficieris virsnieks
oga dzeršana; labs alkoholisks dzēriens; skat.: iemest ogu;
okē! labi! kārtībā!
okstiņš (patskanis o kā vārdā horizonts) cieta platmale
okstiņš [oksts] (patskanis o kā vārdā logs) zinkāris
olalā! izbrīnās izsauciens
olas pauti; skat.: bumbas
omamma vecāmāte
onkulis1. tēvocis; 2. vīrieti
ontlīgs kārtīgs; pamatīgs
opapsvecaistēvs
opera stāsts; skat.: cita opera
operēt veikli rīkoties
opulents cienīga, miesās apaļīga persona
ordnungs kārtība
oriņi 1. ausis; 2. auskari
ozītis [ozis] austrālietis
olrait– viss kārtībā. Olrait! Rēķinām tālāk! (LV)
ofic– noteikti, tiešām. Ofic – rīt tiekamies. (LP) P burts pa banku par visu naudu (parasti kāršu spēlē)
pacelt asti lielīties
padarīšana iekārta; notikums; skat.: uzrikte
pa dēli gludi; bez traucējumiem, piem.: iet kā pa dēli
pa diegu skat.: laisties pa diegu
padirslis [padirsnis, padirsenis] sēdeklis
padirst pazaudēt
padot 1. piespēlēt bumbu sportā; skat.: barot; 2. ļaut drātēt
padot roku palīdzēt
pa drāti skat.: kā pa drāti
pa dullo 1. pa galvu (sist vai dabūt); 2. neapdomīgi; skat.: uz dullo
pagāns! nicinošs izsauciens, piem.: ak tu pagāns!
pagasta kuilis donžuāns; pavedējs
pagones kareivja uniformas uzpleči
pagrūst pazaudēt, piem.: mēs šoreiz pagrūdām basketbolā
paģērēt uzstājīgi pieprasīt
paika ēdiens; uzturs
paikot ēst; skat.: sist pa bunkuru
paka guļasvieta; skat.: likties uz paku
pakaļa skat: līst pakaļā; piemest pakaļu; pie pakaļas! uguns pie pakaļas
pāksts ūksme; skat.: sist pa pāksti
pa kūša tiesu ļoti tuvu mērķim; gandrīz; skat.: pa mata tiesu
paķert piemānīt; izjokot
paķert uz asītī pavizināt
paķert uz mušpapīra piemānīt; izjokot
paķert uz stangas pavizināt ar divriteni
pāķis aprobežots cilvēks; skat.: jefiņš
palikt bez desām aizraujoši, histēriski smieties
palikt bez iekšām aizraujoši, histēriski smieties
paltraks [faltraks] ķitelis; apmetnis
pa mata tiesu tik tikko; līdz ar nagiem
pa mello [pa melno] izdarīt vai nopirkt kaut ko nelegāli
pamīlija [famīlija] ģimene
pampt gulēt; skat.: šņākt
pancers tanks
panks pārmoderns jaunietis; skat.: bodžijs; hipijs
pankūka resna, izplūdusi sieviete
pankūka skat.: kā pankūka
paņemt aiz iekavām pratināt; apcietināt
paņemt aiz oriņiem sabārt; paraut aiz auss (parasti bērnu)
paņemt fraku aizbēgt; bēgt; skat.: piesist pēdu
paņemt fugu bēgt; skat.: paņemt vagu; paņemt fraku
paņemt pie dziesmas 1. apcietināt; 2. žņaugt
paņemt uz asīti vizināt; skat.: paķert uz asīti
paņemt uz zoba izjokot; zobot
paņemt vagu aizbēgt; skat.: piesist pēdu
pa-pa pagaidi
pa pliko kails; piem.: peldēt pa pliko
paps [papa, papus] tēvs
pa purna tiesu tik tikko; līdz ar nagiem; skat: pa mata tiesu
paraut 1. paņemt līdzi; 2. sajūsmināt
paraut fraku bēgt; skat.: paņemt fraku
paraut fugu bēgt; skat.: paņemt vagu
paraut gaisā atstāt neziņā
paraut līdzi 1. paņemt līdzi; 2. sajūsmināt
pardon!atvainojos!
parikte1. iekārta; sakārtojums; skat: uzrikte; 2. kaut kāds aparāts; ierīce
parķis skat: plēst parki
par mati, par visu mati uzstājīgi; neatlaidīgi, piem.: viņš grib nākt par visu mati
pārsiet zirgu mīzt; skat: piesiet zirgu
pārtrūkst dziesma 1. nomirst; skat: nolikt ķelli; 2. pārtrauc runāt aiz samulsuma
pārtrūkst filma zaudē samaņu; skat: nolūzt
pārtrūkst lenta prāts aptumšojas; zaudē apziņu (dzērumā)
pa visu banku likt visu uz spēli; par visu naudu
pasēt 1. noderēt; 2. laist garām kārtu kāršu spēlē
pastroika iekārta; skat.: uzrikte
pašaut priekšā 1. traucēt; kavēt; 2. vērst kāda uzmanību uz kaut ko
pa tīro! nav vairs! nav nekas vairs palicis!
pa tumšo 1. paslepus; nelegāli; skat.: pa mello 2. pieteikt spēli iepriekš neapskatot kārtis
pautiņu svētki Lieldienas
pāvs iedomīgs cilvēks
pa zaķi braukt bez biļetes
pazust kokos aizbēgt; skat: nosvīst
pažarnieki ugunsdzēsēji
pažars ugunsgrēks
pē! izsauciens, kas apzīmē netīrību vai nepatiku; skat.: fui!
pēc plāna un grafikas sistemātiski un kārtīgi; pēc noteikumiem
pečka krāsns
pečkāt ķepēt; smērēt
pedāļi kājas; skat: atstiept pedāļus
pedāļi gaisā miris; sprādzis
pederasts homoseksuāls vīrietis; skat: pufters
pedere [federe] atspere
pedere skat: dot pa pederi; uzdot pa pederi
pekas gaisā miris; sprādzis
pekele1. apgrūtinājums; 2. manta; sainis
pelīte mīļa, intīma draudzene
penga [ģenga] nauda; skat: rubulis
peniņš [feniņš] sīknaudas gabals
perēklis1. netīra vieta; 2. izspūrusi frizūra; 3. vieta kur veido sazvērestību
perša dzejolis; pantiņš
perve krāsa
pervēt krāsot; nemākulīgi gleznot; skat: ķellēt; mālēt
pervēties kosmētiski krāsoties; skat: smiņķēties
pervēt vaļā enerģiski iesākt
peška 1. galva; 2. bandinieks šahā
pička [picka] pika
pičpaunā pikpaunā
piču-paču 1. plunčāties pa ūdeni; 2. nest uz muguras (parasti bērnu)
pidrikis svaidīga, nenosvērta persona; skat: jefiņš
piebraukt pielabināties
piebremzē! lēnāk! uzmanies!
piebremzēt kļūt lēnākam
piecas pāri elkonim zobošanās par pulksteņa laiku
pieci pirksti un drusku bailes nozagt (atbilde jautājamam: "Cik maksāja?")
piecirst droši tuvoties; amizēties, piem.: viņš piecirta meitenei; skat.: piesist soroku
piedirst piemānīt; apmānīt; skat.: piejāt
piedot gāzi braukt ātrāk
piedrākelēties uzbāzties; piesisties par draugu; skat.: piešūties
piedrātēt 1. piezvanīt pa tālruni; skat.: piegriezt pa drāti; 2. piemānīt
piegriezt piezvanīt pa tālruni
piegriezt pa drāti piezvanīt pa tālruni; skat.: piedrātēt
piegriezt skrūvi brīdināt; radīt grūtākus apstākļus; skat.: pievilkt skrūvi
piejāt piemānīt; apmānīt
piekantēties uzņemt draudzīgas attiecības
piekārt bumbu uzvelt vainu; uzlikt pienākumu
pielacies piedzēries
pielādēties pieēsties; pārēsties
pielakties piedzerties; skat.: piemesties
pielekt l. atcerēties; ienākt prātā; 2. motoram iedarboties, piem.: motors pielēca pēc ilgas kurbulēšanas
pielieties piedzerties; skat.: piemālēties; piemesties
pielikt pie dēļa apsūdzēt
pieļurbāties piedzerties
piemālēties piedzerties; skat.: piemesties; piesūkties
piemesties piedzerties
piemest pakaļu apsēsties
pienaglot pierādīt vainu; saukt pie atbildības, piem.: viņu beidzot pienagloja par likuma pārkāpšanu
piena puika zaļš, nepiedzīvojis puika
pienotava lielas sievietes krūtis
pieņemties dzīvsvarā nobaroties; kļūt resnam
pieņemties miesās nobaroties; kļūt resnam
pie pakaļas!vienalga! skat.: štrunts!
piepasēt pielāgot; noderēt; piem.: šis rāmis piepas bildei
piepļumpāties piedzerties
piesiet bumbu uzvelt vainu, atbildību
piesiet dūšu 1. uzēst; 2. iedzert alkoholu
piesieties uzbāzties; meklēt vainu vai strīdu
piesiet lietu turēt pie atbildības
piesiet zirgu mīzt
piesist uzvarēt spēlē
piesist pēdu aizbēgt; aiziet; skat.: paņemt fraku; paņemt vagu
piesist soroku amizēties; flirtēt
piespēlēt padot; iedot
piespert pieliet; pielikt klāt
pistongas papīra lentā veidoti spridzekļi rotaļu ieročiem
piesūkties piedzerties; skat.: pielakties; piemālēties
piešaut pienaglot; piekniedēt; piespraust
piešauties l. tuvināties mērķim; iemanīties; 2. piedzerties skat.: piemesties
piešaut klāt pieliet; skat.: piešpricēt
piešeibēt padot; skat.: piespēlēt
piešībēt [piešīberēt] iedot; padot; piegādāt; piestumt
piešlīherēties glaimojoši pielīst; pielabināties
piešļūkt1. pielīst; 2. amizēties; skat.: piesist soroku
piešļurkāties [piešļurpāties] piedzerties
piešņākt apkrāpt; piemānīt
piešprice alkohola atšķaidījums, piem.: "Lūdzu, šņabi ar limonādes piešprici."
piešpricēt 1. pieliet klāt šņabi; skat.: piespert; piešaut;
piešaut klāt; 2. pielikt klāt naudu
pieštopēties pieēsties
piešūt bārdu 1. pievilt; 2. uzvelt pienākumu vai atbildību
piešūties uzbāzties; skat.: piedrākelēties
piešvunkāties piedzerties; skat.: piemālēties; piemesties
pietempties piedzerties
pie vella! [pie velna!] vienalga!
pievilkt skrūvi brīdināt; radīt grūtākus apstākļus
pigoriņi joki
pijole vijole
piķēt iet virsū; uzņemt virzienu
pikopello ļoti labi; viss kārtībā
pīkstēt sūdzēties
pīlītes meli
pilnā [pillā, pilis, pilns] piedzēries
pilns kā maks piedzēries
pilns kā zābaks piedzēries
pilns kā zeķe piedzēries
pimbers [fimbers] skolas atzīme 5
pindzele 1. tūļa; 2. meitene (nievājoši)
pindzelēties 1. tūļāties; skat.: piņkerēties; 2. kosmētiski krāsoties
pingpongs galda teniss; skat.: piņķene
pinkšķu Līze raudulīga sieviete
piņģerots 1. šuvējas uzpirkstenis; 2. degvīna glāzīte
piņkene galda teniss; skat.: pingpongs
piņkerēties tūļāties; skat.: čakarēties
piņķerīgs komplicēts
piņķēties tūļāties; skat.: pindzelēties
piparbode veikaliņš; mazs uzņēmums
piparoti joki divdomīgi joki
pipars drosme; uzņēmība, piem.: tam puikam ir pipars
pīpēdams viegli; bez uztraukuma; skat.: svilpodams
pīpēt rupmaizi pirst; skat: raut zobu
pirdaks drebulīga, nenosvērta persona
pirdiens nervozētājs; tāds, kas baiļojas; skat.: kā pirdiens uz pannas
pirkt par poļu naudu zagt
piskars [fiskars] nazis; skat.:mesers
placis laukums; vieta
plate liekie zobi
plātīzers lielībnieks
pleķis [fleķis] 1.traips; 2. zemes gabaliņš
plenderēt klaiņot; slaistīties, uzdzīvot
plenderis 1. plencis; slaists; skat.: fleders; 2. mantas izšķērdētājs
plēst parķi pirst; skat.: raut zobu
plēšas 1. plaušas; 2. akordeons
pleška [pļeška] pliks pauris
pletēt 1. gludināt; 2. ātri braukt vai skriet
pletīzers gludeklis
plēve 1. nepatīkama persona; skat.: āda; 2. lietus mētelis
plivināties vazāties; laiku kavēt
plonka lēts vīns
plosts žūpošana
ploška plakana svece trauciņā
plurķis tapa; maza lietiņa; sastāvdaļa
pļāpūdens alkoholisks dzēriens
pjecka traips; izplūdums; pusškidra čupa
pļeckāt smērēt; traipīt; nemākulīgi krāsot vai mūrēt
pļeška [pleška] pliks pauris
pļitot [bļitot] skriet
pļočka 1. slikts, neizdevies ēdiens; 2. slampa
pļornīca seja
pļorza [pļoza] nicinošs apzīmējums sievietei
pļozere seja
pļuktvaseris [fļuhtvaseris] augļūdens; limonāde
pļumpēt pļēgurot; dzert
pļurināties tūļāties; bezmērķīgi darboties
pļurkšķēt [pļurkstēt] muldēt; runāt muļķības
pļurkt! [bļurkt!] nekas!
pļurza slikts dzēriens vai zupa
pļurzaki veci kankari; nekārtīgas drēbes
pļurzāt dzert
pļūtīt
