Visiem no mums ir savi noslēpumi, pārdzīvojumi un bailes. Stāsti par cilvēkiem, kas dalās savās emocijās, sāpēs un pārdzīvojumos. Ja būs pozitīvs novērtējums, paturpināšu šos rakstus. enjoy. :]
varat sūtīt arī savus pārdzīvojumus, noslēpumus,sāpes, uztaisīšu šāda tipa rakstu par spokiem.
Es vienmēr esmu bijusi kā draugs psihiatrs, pie kā visi vienmēr griezušies, kad tiem bijis vajadzīgs padoms. Es mīlu apskaut cilvēkus un sacīt, ka viss ir kārtībā. Mans noslēpums? Es vēlētos, lai kāds darītu to pašu arī man. Atklāju, ka man ir HIV. Viss, ko es vēlos ir, lai kāds pateiktu, ka viss ir kārtībā. Esmu gaidījusi jau četrus mēnešus.
Esmu bērns, par kuru klīst baumas. Esmu pazīstams kā puika, kurš vienmēr ir dusmīgs. Citi mani sauc par depresīvu. Kad skolotāja jautā:''Kāpēc esmu tik nomākts?'' Es dzirdu citus sakot ''Viņš tāds ir vienmēr''. Cilvēkus, kurus satieku pirmo reizi man jautā, ''Vai tu esi tad puisis, kas nekad nesmaida?'' un turas no manis pa gabalu.
Vai tu maz spēj iztēloties, cik ļoti sāp, kad eju tev garām un tu izliecies tā, itkā es nebūtu nekas? Kad es teicu kā jūtos, un tu mani vienkārši atstūmi? Tas ļoti sāp. Neviens nezin kādēļ tā ir, bet es zinu. Un es zinu, ka arī tu to saproti. Vai tas bija par daudz prasīts, lai tu vienkārši pateiktu:''Es tevi nemīlu.''?
Kādu dienu kāds vīrs noleca no Golden Gate tilta. Kad policija aizbrauca uz viņa mājām, viņi atrada zīmīti. ''Šodien es aiziešu līdz tiltam. Ja kaut viens cilvēks man uzsmaidīs, es nelēkšu.'' Smaidi, jo tas ir dzīvības vērts.
Es biju gatava pārbraukt krustojumu, līdzko iedegās zaļā gaisma, bet mans vectēvs teica, lai bremzēju. Es spiedu uz bremzēm, kad gar manas mašīnas priekšu nobrauca smagais. Tas būtu mani sadragājis. Man nācās nobraukt no ceļa, jo sāku raudāt. Kāpēc? Es mašīnā biju viena. Mans vectēvs aizgāja no manis jau pirms vairākiem mēnešiem.
Reklāma
Cilvēki brīnās, kāpēc es nekad nerunāju par to, kas mani satrauc. Kāds ir iemesls? Vienalga kad sāku runāt, atrodas kāds, kas saka, ka viņa dzīve ir vel sliktāka. Mana problēma nevienu neuztrauc. Sarunas vienmēr beidzas ar cita cilvēka teikto. Vai kāds var manī ieklausīties? Kaut vienu reizi?
Tu salauzi manu sirdi. Es vēlos tevi ienīst. Bet dzirdot tavu balsi, nespēju pārstāt smaidīt.
Es gribu, lai kaut kas tiešām slikts notiktu ar mani..kā auto negadījums vai kaut kas tamlīdzīgs, bet es nevēlos tikt savainota. Es vienkārši vēlos uzzināt, kas tiešām uztraucas par mani, un apmeklētu slimnīcu.
Reklāma
Es vēlos, lai atkal būtu tikai bērns. Lai man nevajadzētu domāt, kas notiek ar šo pasauli, es domātu, ka visi ir sakaisti, neatkarīgi no dzimuma vai rases, seksualitātes. Kāpēc tā notiek? Kad mēs augam, mēs paliekam tik nejauki, nicinoši cilvēki?
Es mīlu gulēt, jo manai dzīvei ir tendence sabrukt, kad esmu nomodā.
