Visiem no mums ir savi noslēpumi, pārdzīvojumi un bailes. Stāsti par cilvēkiem, kas dalās savās emocijās, sāpēs un pārdzīvojumos.
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-15/537484
šoreiz mazāk, bet tikai spoku stāsti, visi anonīmi..
kāds ir tavs noslēpums? #1624
77
0
Es vienmēr spēju dabūt puisi, bet nekad neielaižos nopietnās attiecībās, jo man ir bail, es tikai spēlējos ar cilvēkiem, taču, kad uzrodas kāds ar kuru es tiešām vēlētos kaut ko nopietnu, viņš vienkārši mani negrib.
Visi vienmēr mani ir uzskatījuši par to smaidīgo un optimistisko meiteni, bet vai tā ir? Jā tā ir, jo slēpju savas īstās emocijas kādreiz mazāk, tagad ar vien biežāk. Drīz jau būs pagājis gads. Tu salauzi manu sirdi un izčakarēji manu dzīvi pats, to nenojaušot. Jūs jautāsiet kāpēc? Tāpēc ka es nepateicu to ka mīlu viņu. Es taču biju viņa kārtējā, toties vēl par jaunu. Tāpēc arī viņš mani pameta. Viņš dzīvo trīs mājas tālāk no manis. Lieki vēl piebilst, ka mani vecāki grib šķirties bet glābj laulību manis dēļ, jo man tas tiešām sāp. Kas mani no tā visa glābj? Mans tagadējais draugs, kas mani atbalsta un patiešām mīl.
Reklāma
Gribēju tikai izklāstīt sirdi, jo neviens nezin kā es patiesībā jūtos. Skolā esmu čalis, kuru patīk apcelt tikai nezinu kāpēc. Esmu atlētisks, izpalīdzīgs, jauks un es aizstāvu tos kuriem brauc augumā... Mājās tēvs mani sit, tādēļ vecāki bieži strīdas. Domāju, ka viņi varētu izšķirties manis dēļ.. Ar meitenēm arī galīgi neiet jūtos tā, it kā nevienam es nerūpētu un nebūtu svarīgs. Vēlos, vienkārši nomirt, pamest šo planētu jau esmu sācis domāt par pašnāvību.
Esmu tikusi pāri sevis un citu cilvēku, piemēram, pedofila, kurš mēģināja mani izvarot pirms pāris gadiem, ienīšanai.
Bet es vienkārši nevaru tikt pāri sava tēva ienīšanai. Viņš izvaro manu māti, sit viņu, ir sitis mani un manu vecāko māsu, morāli pazemo, viņš ir novedis to pat līdz psihenei. Jā, pēdējie trīs gadi bija smagi, un tas turpinās... Manai mātei ir bijis daudz abortu. Mēs ģimenē esam 4 bērni, būtu vēl... Varbūt arī es esmu ieņemta, kad viņš, izvaroja manu māti?
Māte mēģināja viņu nogalināt, bet nesanāca. Tēvs viņu aizmeta pret sienu, viņa aizbēga. Viņš draudēja mani nogalināt, ja es viņu ielaidīšu dzīvoklī. Es vēlētos, kaut viņai būtu izdevies.
Un elle turpinās.
Mamma manis vietā izvēlējās patēvu, cilvēku kas piedzeroties paceļ rokas pret viņu, mani ;/ 18 gados mani izmeta no mājām, es visu sāku no nulles. Visi saka, ka esmu stipra, jā vienā ziņā esmu, bet vienmēr viena, es negribu, lai tas ir mūžīgi...
Reklāma
Kad tas notika man bija 7 vai 8 gadi. Pasen. Mamma, atnāca mājās raudādama. Viņa atkal sastrīdējās ar tēti... Mamma vienmēr izdomāja stāstus, lai strīdētos ar tēti, bet šo reiz vainīgs bija tētis. Mamma raudāja, es ka bērns pārdzīvodams piegāju pie viņas un pateicu :’’Mammu, jūtu tev līdzi.’’ Tajā brīdī, man likās mana dzīve apstājās. Viņa man ar kulaku iesita pa seju un pateica, ka es viņai nejūtu līdzi, ka esmu vainīga visos strīdos ar tēti, ka manis dēļ viņi strīdas. Man asiņoja deguns. Es raudāju. Tā vietā, viņa lai atvainotos, viņa mani pagrūda un pateica, lai pazūdu. Aizgāju uz savu istabu raudāt. Viņa pēc sarunas pa telefona ar tēvu ieskrēja istabā. Un viņa man teica :’’ Nekad neesmu vēlējusies, lai tu piedzimtu! Varēju izdarīt abortu, bet es to nedarīju, jo redz mani atrunāja mans tēvs. Man bija iespēja atdot tevi bērnu namā, bet neatdevu, jo atkal mans tēvs tevi aizsargāja! Ienīstu tevi! Kaut tu nomirtu! Pazūdi no šīs mājas ātri!’’ Pēc tā es devos uz ārdurvju pusi. Man asiņoja deguns, man sāpēja sirds, likās tā lūzt miljonos gabalos. Ejot pie durvīm, kāds slēdza tās vaļā. Mamma mani paķēra uz vannasistabu un mazgāja man seju, teikdama, lai klusēju un nebimbāju.
Viņa par tiem vārdiem vēl tagad nav atvainojusies. Tagad eju vidusskolā, dzīvoju pie vecākiem, mamma ar tēti pārstājuši strīdēties, bet es? Es vienkārši pēc tās dienas vēlējos mirt, vēlējos aizskriet prom no mājām, es gribēju izdarīt pašnāvību. Bet es nedarīju pašnāvību. Kāpēc, jo piedzima māsa, kas lika man saprast, ka man viņa jāsargā, jāizstāv no mammas dusmām, jo es negribu, lai viņa cieš šādas sāpes kā es bērnībā. Es iešu prom no mājām tad, kad māsa ies....
