Visiem no mums ir savi noslēpumi, pārdzīvojumi un bailes. Stāsti par cilvēkiem, kas dalās savās emocijās, sāpēs un pārdzīvojumos.
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-14/473186
kāds ir tavs noslēpums? #156
450
3
Tikko sāku mācīties jaunā skolā. Ir gājis lieliski un esmu sapazinies ar vairākiem superīgiem cilvēciņiem. Esmu nobijies no tā, ka ja es viņiem parādīšu to, kāds esmu patiesībā, viņi mani sāks ienīst tika pat stipri, kā to darīja visi manā vecajā skolā.
Mani nekad un neviens nav aicinājis satikties. Tas ir nožēlojami, bet tā nu tas ir. Dažreiz es prātoju vai kāds jebkad mani mīlēs, cenšos pārliecināt sevi, ka tas notiks.
Reklāma
Es vēlos kaut Pīters Pens būtu īsts. Es vēlētos, lai viņš aizved mani prom uz Nekurnekadzemi. Es negribu pieaugt, es gribu doties prom no mājām.
Es lielāka par visām citām meitenēm skolā. Vidusskolā es mēģināju izdarīt pašnāvību katru gadu, dēļ lietām, kuras teica man un par mani. Kopš tā laika, es neesmu bijusi es pati. Mana pašpārliecinātība tika man atņemta. Vai pašnāvība tiešām ir vienīgā izeja?
Maniem vecākiem vienmēr labāk ir patikuši mani brāļi, nevis es. Esmu daudzos, dažādos klubiņos, man ir teicamas atzīmes, palīdzu vākt ziedojumus un uz mājām nesu daudzas pateicības. Es nepīpēju, nedzeru, nelietoju narkotikas un man nav bijis seksa. Tad kāpēc viņiem es esmu slinkais, patmīlīgais un briesmīgais bērns?
Reklāma
Netālu no manas mājas ir neliela kapsēta, kur pēdējos sešus gadus nav apglabāts neviens pats cilvēks. Mani kaimiņi un ģimene domā, ka tā ir ļoti biedējoša un cenšas no tās izvairīties. Mans noslēpums ir, ka katru pavasari es izzogos laukā no mājas, saplūcu puķes, un uzlieku vienu uz katra kapa, jo kādam ir viņi jāpiemin.
Es gribēju vilkt savu mīļāko kleitu, kad gājām uz baznīcu, Lieldienās, bet pārdomāju. Kāpēc? Vecākiem teicu, ka tajā jutos ļoti dīvaini. Patiesībā? Patiesībā es mīlu šo kleitu, es vienkārši negribēju, lai mana simpātija redz rētas uz manām kājām.
Spoka stāsts. Katru dienu es skumstu, jo skolā mani apsaukā par botāniķi, māsas bieži ar mani strīdas un vienīgais, kas mani nes prom no realitātes ir mans penālis un burtnīca. Kad es skumstu es sāku zīmēt. Es 2 dienās paspēju uzzīmēt jau 11 zīmējumus.
Reklāma
Spoka stāsts. Es jau 6 gadus dzīvoju bērnunamā un šogad bija pirmie Ziemassvētki, visu šo gadu laikā, kad es biju kopā ar ģimeni, bet ne savējo, es biju ASV tagad es mīlu to ģimeni, vairāk nekā savus īstos vecākus, jo zinu, ka viņi mani mīl vairāk nekā mani vecāki.
