bites un medus10

Putekšņi ir auga vīrišķās šūnas un to uzdevums ir tikties ar tās pašas sugas auga sievišķajām šūnām, lai nodrošinātu sugas turpināšanos nākošajās paaudzēs. Bitēm putekšņi ir galvenā olbaltumvielu barība (putekšņu sastāvā ir vidēji 25 % olbaltumvielu) un arī bites putekšņus galvenokārt izmanto savas sugas turpināšanai - ar putekšņiem bites baro perus - bišu jauno paaudzi. Putekšņus patiesi uzskata par dabā vispilnvērtīgāko barības vielu. Barību, no kuras var pārtikt arī cilvēks - putekšņos atrodami gandrīz visi cilvēkam nepieciešamie barības elementi. Vitamīni Minerālvielas C vitamīns 350 μg/g Dzelzs 140 μg/g B-3 - niacīns 157 μg/g Mangāns 100 μg/g Pantotēnskābe 28 μg/g Cinks 78 μg/g B-2 - riboflavīns 18,6 μg/g Varš 14 μg/g Rutīns 16 mg % Nātrijs 0,044 % E vitamīns 14 μg/g Kalcijs 0,225 % B-1 - tiamīns 9,4 μg/g Magnēzijs 0,148 % B-6 - piridoksīns 9 μg/g Fosfors 0,530 % Folijskābe 5,2 μg/g Kālijs 0,580 % Biotīns 0,32 μg/g
B-4 Holīns, B-12 cianokobalamīns, Inositols, D vitamīns, A retinols, K vitamīns Bors, Molibdēns, Jods, Sērs, Silīcijs, Titāns, Hlors Fermenti Olbaltumvielas - aminoskābes Amilāze, Diastāze, Saharāze, Peptidāze, Fosfatāze, Katalāze, Kozimāze, 11-liāze Pepsīns 5-izomerāze Tripsīns 21 transferāze Citohroma sistēmas fermenti, Laktāta dehidrogenāze, Sukcināt-dehidrogenāze, 24 oksidoreduktāze Valīns 6,0 % Leicīns 5,6 % Izoleicīns 4,7 % Arginīns 4,7 % Treonīns 4,6 % Fenilalanīns 3,5 % Glutamīnskābe 2,1 % Metionīns 1,7 % Triptofāns 1,6% Histidīns 1,5 % Cistīns 0,6 % Alanīns, Aspargīnskābe, Hidroksiprolīns, Prolīns, Serīns, Tirozīns, Lizīns Citas vielas Nukleīnskābes Glikoze Nukleīns Heksodecenāls Flavonoīdi Gibberellīns Amīni Alfa amino butirskābe Fenolskābes Kinīns Lecetīns Monoglicerīdi Terpēni Vernīns Ksantofils Diglicerīdi Nukleozīdi Guanīns Krocetīns Triglicerīdi Auksīni Ksantīns Zeaksantīns Pentozāni Fruktoze Hipoksaltīns Likopēns Bites savāc putekšņus apmeklējot ziedus. Tā vienlaikus tiek veikti divi darbi: bites vāc savai saimei nepieciešamo barību un apputeksnē augus. Bišu veikums apputeksnēšanā ir nozīmīgs - 80 % no entomofīlajiem augiem apputeksnē tieši bites. (Entomofīlie augi - augi kuru apputeksnēšana notiek pateicoties kukaiņiem.) Bites ķermenis ir klāts nelieliem matiņiem, pie kuriem, zieda apmeklējuma laikā, pielīp putekšņu graudiņi. Laiku pa laikam bite ar kājām noslauka savu ķermeni un savāc putekšņus vienkopus - nastiņās. Nastiņas ir putekšņu piciņas kas piestiprinātas bites pakaļējām kājām. Bite no ķermeņa noslaucītos putekšņus savāc vienkopus un nedaudz samitrina ar medu ko tā paņēmusi līdz no stropa, un ievieto pakaļējo kāju platākajā vietā, vietā kuru apņem asi matiņi. Šo vietu sauc par putekšņu groziņu. Reizēm putekšņu nastiņas ir tik lielas, ka šķiet, tikai brīnums tām bites lidojuma laikā neļauj nokrist zemē. Atgriezusies ligzdā bite ievieto putekšņus kārēs. Tur putekšņi pārtop bišu maizē. Biškopji ar speciālu ierīču - putekšņu savācēju - palīdzību prot putekšņu nastiņas bitei atņemt vēl pirms tā iekļuvusi stropā. Putekšņu savācējs ir plāksnīte ar urbumiem, kas aizlikta priekšā skrejai un kurai pati bite tiek cauri, bet pie kājām piestiprinātās putekšņu nastiņas nē. Nastiņas nokrīt uz uztvērēja grīdā iemontētas plāksnītes ar pavisam nelieliem, gareniem caurumiem. Bites tiem cauri netiek, bet putekšņi gan. Nastiņas sabirst uztvērēja kastītē un biškopja uzdevums ir katru vakaru dienas vākumu no putekšņu uztvērēju kastiņām izņemt. Tad putekšņus ved uz dravas māju un žāvē speciālā žāvētavā. Izžāvētie putekšņi ir gatavi glabāšanai un tos var arī ēst. Dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 15-20 grami (vienā tējkarotē ir 5 - 10 grami, atkarībā no tā, cik pilna karote un cik liela kaudze putekšņu paceļas virs karotītes malām). Ārsti apiterapeiti iesaka vadīties pēc ķermeņa svara un dienas normu noteikt pēc aprēķina - 0,1 g putekšņu uz 1 kg ķermeņa svara. Tas nozīmē, ka pieaugušam cilvēkam ar svaru 80 kg vajadzētu uzņemt ne vairāk kā 8 g putekšņu (vienu kārtīgu tējkaroti) Atsevišķs putekšņu graudiņš ir ļoti sīks, no 6 - 200 mikroniem un ar neapbruņotu aci to grūti saskatīt. Putekšņa izmērs atkarīgs no auga - vieniem augiem putekšņu graudiņi ir pavisam sīki, citiem - lielāki. Lai arī sīki, putekšņi, savākti nastiņā, kopā pa 25 - 30 tūkstošiem, jau ir labi saskatāmi. Nastiņas ir sērkociņa galviņas lielumā un bitēm nākas krietni vien nopūlēties, lai savāktu viena cilvēka dienas normu - tējkarotē esot ap 2,5 miljardiem puteksnīšu! Bites ir čakli darba rūķi, to mēs zinām no tā, cik naski viņas darbojas medus vākšanā. Lai iegūtu 1 kg medus, bitēm jāapmeklē 5,9 miljoni ziedu, un jānolido kopējais attālums vairāk nekā 176 tūkstoši kilometru (4,4 reizes apkārt zemeslodei)! Kaut izklausās neticami, tas tiešām tā ir, jo bišu saimē ir daudz iemītnieku un tie visi ir ļoti darbīgi. Bites ir spējīgas lidotājas, tās lido ar ātrumu 20 km stundā, lidojumā pavada vidēji 3,5 stundas dienā un no stropa izlidojot 23 reizes pavisam dienā nolido ap 70 km. Mājās pārnestā nektāra nastiņa sver ap 30 mg (1/3 daļa no pašas bites svara), bet no tās sanāk tikai 17 mg medus (nektārā ir vairāk ūdens nekā medū - bites lieko ūdeni iztvaicē). Šāds darba temps šķiet gauži lēns - viena bite dienā spēj „saražot" tikai ap 0,4 g medus. Taču, kā jau minēts iepriekš - bišu ir daudz un viņas strādā kā vienots organisms - visas kopā. Lai iegūtu 1 kg medus dienā, vienlaicīgi ir nodarbinātas vairāk nekā 2500 bites. Arī medu, tāpat kā putekšņus, ēdam ar karotēm. Vidēji vienā tējkarotē ir ap 10 g medus (arī atkarībā no tā cik karotīte pilna, var būt nedaudz vairāk vai mazāk). Apēdot šo daudzumu saldās vielas, mēs mutē ieliekam sveicienu no gandrīz 60 tūkstošiem ziedu! Vai nav apbrīnojami? Desmitiem tūkstoši ziedu un miljoni ziedputekšņu. Arī par pašiem putekšņiem un viņu īpašībām stāsta brīnumu lietas. Putekšņus varam sastapt tradicionālajā Ķīnas medicīnā un tos plaši iesaka lietot arī mūsdienās. Putekšņus iesaka gan kā ārstniecības līdzekli, gan kā pārtiku vai pat barību mājlopiem. Biškopji paši daudzkārt praksē novērojuši, cik brangi un veselīgi aug cāļi, ja tiem pakaisa putekšņu izsijas. Bet putekšņi ne tikai veicina, tie kaut ko var arī bremzēt! Ir novērots, ka putekšņi destruktīvi iedarbojas uz vairākiem mikroorganismiem - baktērijām. Tāpat ir veikti pētījumi kuros noskaidrots, ka putekšņi dod pozitīvus rezultātus vēža slimnieku ārstēšanā. Pirmais nopietnākais pētījums par šo tēmu tika veikts jau pirms 60 gadiem. 1948. gadā Dr. Robinsons publicēja sava pētījuma rezultātus par izmēģinājumiem ar laboratorijas dzīvniekiem, ļaundabīgiem audzējiem un izmēģinājuma dzīvnieku barībai pievienotiem ziedputekšņiem. Kontroles grupai novēroja vēža šūnu attīstību jau pēc 31 nedēļas, tajā pat laikā izmēģinājuma grupā, kura saņēma putekšņus barībā, ļaundabīgās šūnas nebija atrodamas pat pēc vairāk kā gada - 62 nedēļām. Labus rezultātus guvuši arī kādas Vīnes Universitātes klīnikas ārsti - vēža slimniecēm, kuras nevarēja operēt un bija pakļautas ķīmijas terapijai, paralēli deva ēst ziedputekšņus. Pacientes veiksmīgāk atguvās no ķīmijas terapijas, labāk izdevās saglabāt apmatojumu uz galvas un arī analīzes liecināja par labiem rezultātiem - uzlabojās imūnsistēmas darbība, asinīs pieauga hemoglobīns saturs. Šie un vēl daudzi citi pētījumi norāda uz putekšņiem kā vērtīgu dabas produktu, kuru varam lietot regulāri ikdienā, lai stiprinātu organisma spējas pretoties slimībām, kā arī uz produktu, kuru jāņem talkā kad slimība jau pārciesta. Latvijas biškopji prot ražot kvalitatīvus putekšņus un pēdējo 10 gadu laikā ir iemācījušies arī iegūt citu augsti kvalitatīvu produktu - bišu maizi. Bišu maize ir tie paši ziedputekšņi, tikai bites tos sagatavojušas savai barībai. Bagātinājušas ar vairākām, pat putekšņos neatrodamām vielām, un padarījušas tos organismam vieglāk uzņemamus. Jādomā, ka mēs pratīsim šo māku novērtēt un gan putekšņi, gan bišu maize kļūs tik pat ierasti produkti, kā dārzeņi un medus.