bauda (domugraudi)5

1.Bauda vienmēr ir labums, bet ciešanas - ļaunums, bet ne vienmēr derīgi ir baudīt, dažkārt derīgi ir arī izjust ciešanas. /Malbranšs/

2.Dzīvē pati lielākā bauda un prieks - justies vajadzīgam untuvam citiem cilvēkiem! /Gorkijs/

3.Protams, mūsu miesa dzīvo tikai tagadnē, bet dvēsele gan pagātnē, tagadnē un nākotnē: tādējādi dvēseles baudas ir daudz nozīmīgākas. /Epikūrs/

4.Kas nespēj sev atteikt nevienu baudu, nekad neiepazīs laimi. /Ebnere-Ešenbaha/

5.Patiešām pats stiprākais cilvēks ir tas, kurš pratis aizbēgt no baudām vistālāk par citiem, jo nav iespējams atrasties kopā ar baudām, pat uz mirkli ļauties tām, lai pilnībā nenokļūtu to varā. /Dions Hrizostoms/

6.Nesavlaicīga bauda rada neapmierinātību. /Demokrīts/

7.Tādā pašā veidā, kā ēšana bez ēdiena baudīšanas pārvēršas par garlaicīgu nodarbi, tā arī bezkaislīga nodarbošanās ar zinātni piesārņo atmiņu, kura nespēj sagremot norīto. /Da Vinči/

8.Tikai tā bauda ir dabiska, kura nezina pārsātinājuma. /Bēkons F./

9.Cilvēkam nesagādās baudu nedz ēšana, ne dzeršana, ja tas nebūs pārcietis badu un slāpes. /Augustīns/

10.Baudas ir traucēklis saprātīgai domāšanai, un jo vairāk kāda bauda iepriecē, jo vairāk tā traucē. /Aristotelis/

11.Cildenāka rīcība par atturēšanos no baudām, ir pacelties pāri baudām, nenokļūt to kalpībā. /Aristips/

12.Lielākā jutekliskā bauda, kurai nav nekādu piejaukumu un netīksmes, - tā, veselam esot, ir atpūta pēc darba. /Kants/

13.Kam nauda, tam bauda. /Latviešu skv./

14.Bauda vienmēr ir labums, bet ciešanas - ļaunums, bet ne vienmēr derīgi ir baudīt, dažkārt derīgi ir arī izjust ciešanas. /Malbranšs/

15.Nav tādas baudas, kas galu galā nepārtaptu pārsātinājumā. /Plīnijs/

16.Izbaudi šo skaisto parādību plūšanu, šo dzīvi; šīs cēlās dzīves jūtas un augstās domas, miesas siltumu, kopību ar draugu, augstāko kopību ar masu, ar sevi pašu, visas pasaules rituma sakaru, - bet zini, ka tas nau tavas dzīves mērķis, tikai līdzeklis augstākam mērķim. Un augstava bauda un tavs spēks. /Rainis/

17.Visaugstākā bauda ir būt apmierinātam pašam ar sevi /Ruso/

18.Māksla pastiprināt baudu slēpjas prasmē to ierobežot. /Ruso/

19.Kas priecē pūli, sniedz tikai nenozīmīgu, seklu baudu. jebkuram priekam, kas nāk no ārienes, trūkst stingra pamata... . /Seneka/

20....bauda strauji sveras uz ciešanām, ja tā neievēro mēru. /Seneka/

21.Parūpējies beidzot, lai tuvojoties nāves stundai, tavi trūkumi mirst pirms tevis. Atsakies no nemierpilnajām baudām, par kurām tik dārgi jāmaksā. Ne vien nākamās, bet arī pagājušās nodara ļaunumu. Tāpat kā pēc pastrādāta nozieguma pat tad, kad tas nav atklāts, nepāriet satraukums, tā arī neķītrām baudām seko nožēla. /Seneka/

22.Dvēsele nedrīkst būt gļēva: ja piekāpšos baudai, jāpiekāpjās arī sāpēm, jāpiekāpjas grūtībām, jāpiekāpjās nabadzībai; ... /Seneka/

23.Ir viegli izdarīt tā, lai cilvēki, kas bauda visus dzīves labumus, zaudētu savaldīšanos; sagādāt viņiem baudu ir nesalīdzināmi grūtāk. /Svifts/

24.Lielākā bauda, kādu vien spēj izjust godīgs cilvēks,- ir sagādāt baudu saviem draugiem. /Voltērs/

25.Lietojiet, tikai nekrītiet pārmērībās - tāds ir gudrības noteikums. /Voltērs/

26.Vienmēr baudīt - nozīmē vispār nebaudīt. /Voltērs/

27.Bauda ir darba auglis un balva par to. /Vovenargs/

28.Visaugstākās, daudzveidīgākās un intensīvākās baudas -garīgās baudas, lai arī kā mēs šajā sakarā nemaldinātu sevi jaunībā, bet, galvenokārt, šīs baudas ir atkarīgas no gara spēka. /Šopenhauers/

29.Nejauciet baudu ar laimi. Abas - atšķirīgas suņu sugas. /Šovs/

30.Tieši azarts, ar kuru cilvēki dzenas pēc baudas, ir vislabākais pierādījums tam, ka viņi nespēj to iegūt. /Čestertons/