local-stats-pixel

Zemestrīces8

44 0

Video, Bildes, apraksts.

 

Zemestrīce ir zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu enerģijas atbrīvošanās vai arī mākslīgi faktori. Pa viskozo astenosfēras slāni pārvietojas apmēram 20 lielākās un mazākās litosfēras plāksnes. Plātņu biezums ir 60-200 km. To sadursmes vietā notiek iežu deformācija, plātņu bloķēšanās, rīvēšanās, pabīdīšanās un citi procesi, arī magmatisms un vulkānisms. Rodas lūzumi un zemes virspusē parādās plaisas. Šajās vietās zemestrīces notiek visbiežāk. To laikā atbrīvojas zemes dzīļu enerģija. Šī enerģija pakāpeniski uzkrājusies zemes garozā un mantijā daudzu desmitu, simtu vai tūkstošu gadu laikā.

 

 

 

Zemestrīces centrā notiek iežu slāņu deformācija - sadrupšana, salūšana, pārbīdīšanās. Zemestrīču stiprumu izsaka magnitūdās un ballēs. Zemestrīces klasificē pēc hipocentra atrašanās dziļuma un pēc izcelsmes. Pēc izcelsmes izšķir tektoniskās, vulkāniskās, iegruvumu un mākslīgi izraisītās zemestrīces. Izplatītākais veids ir tektoniskās zemestrīces, tās ir 95% no visām pasaulē notiekošajām zemestrīcēm.

 

Tās izraisa litosfēras plātņu pārbīdīšanās un procesi augšējā mantijā un zemes garozā. Vulkāniskas zemestrīces saistītas ar vulkānu izvirdumiem. Magma, laužoties caur iepriekšējo, izvirdumu aizsprosto kanālu, izraisa sprādzienu, kas rada zemestrīci. Tās var būt samērā spēcīgas, bet aptver nelielu teritoriju. Iegruvumu zemestrīces raksturīgas apgabalos, kur veidojas iežu nogruvumi un lieli noslīdeņi. Pazemes ūdeņiem izskalojot iežus, rodas tukšumi, kas iegrūstot izraisa zemestrīci. Tās lokalizētas nelielās teritorijā un nav sevišķi stipras.

 

Šāda tipa zemestrīces novērotas arī Latvijā, iebrūkot iežu pārsedzei virs karsta tukšuma. Zemestrīces var izraisīt kodolsprādzieni, ūdens iepludināšana lielās mākslīgi radītās ūdenskrātuvēs(piem., Nurekas HES, Krievija). Katru gadu uz Zemes notiek vairāk nekā miljons zemestrīču, no tām apmēram 100 000 ir jūtamas, 100 postošas, 1-2 katastrofālas. 90% no visām zemestrīcēm notiek Klusā okeāna apkārtnē. Seismiski vismazāk aktīvs kontinents ir Antarktīda. Zemestrīces reģistrē seismiskās stacijās, kur veic arī seismogrammu pirmapstrādi. Pasaulē ir apmēram 2500 seismisko staciju.

Latvijā zemestrīces reģistrē Baldonē, kur ik gadu tiek uztvertas apmēram 350 zemestrīces dažādos zemes rajonos. Zemestrīces prognozēšana ir zemestrīces vietas un norises laika noteikšana. Tiek sastādītas seismiskās rajonēšanas kartes, kas dod priekšstatu par zemestrīces iespējamo vietu un intensitāti. Visgrūtāk ir prognozējams zemestrīces norises laiks. Pagaidām precīzs laiks noteikts tikai apmēram 10 zemestrīcēm.

Zemestrīces prognozē pēc dažādām metodēm. Ir novērots, ka pēc zemestrīces mainās pazemes ūdeņu temperatūra, ķīmiskais sastāvs un dažādu sāļu un gāzu koncentrācija, vairākas reizes pieaug dažādu mikrokomponentu daudzums. Pēc zemestrīces pazemes ūdeņi atgūst iepriekšējos raksturlielumus. Pārmaiņas notiek arī iežos. Mainās iežu elektriskās īpašības, seismisko un akustisko viļņu pārvietošanās ātrums tajos. Pieaug plaisu skaits un lielums, kas samazina iežuelektropretestību (reizēm tā palielinās). Ļoti jūtīgi aparāti spēj uztvert arī dažādus trokšņus, kas rodas, iežiem deformējoties.

 

Pirms zemestrīces zemes virspusē novērojamas ļoti vājas haotiskas tektoniskās svārstības. Latvija atrodas seismiski neaktīvā apgabalā, tomēr dažreiz zemestrīces jūtamas arī pie mums. Tās līdzinās tehniskas dabas satricinājumiem, Viens no senākajiem Latvijā novēroto zemestrīču datēts ar 1616. g., tā epicentrs bija Rumānijā. Spēcīgākā zemestrīce Latvijā novērota 1908. g. Ilūkstes apvidū.

 

Zemestrīces pēta seismologi. Aparātu, kuru viņi izmanto seismisko viļņu izraisīto grunts svārstību mērīšanai, sauc par seismogrāfu. Tas sastāv no rotējoša cilindra atsperē pakārtas inertas masas, pie kuras piestiprināts pašrakstītājs. Zemestrīces laika cilindrs vibrē, bet pašrakstītājs uz lentes zīmē līniju, ko sauc par seismogrammu.

 

Zemestrīču prognozēšana

 

Seismologi cenšas prognozēt, kur un kad var notikt zemestrīces, lai cilvēki tām sagatavotos. Dažreiz zemestrīci var novērst, iežos iesūknējot ūdeni, lai atbrīvotu saķērušas plātnes. Arī neliels sprādziens var iekustināt plātnes, pirms spriegums ir sasniedzis pieļaujamo lielumu.

 

Zemestrīču mērīšana

 

Zemestrīču spēka mērīšanai kalpo divas skalas. Pēc Rihtera skalas mērī seismisko viļņu stiprumu, bet pēc Merkalli skalas nosaka, kādu iespaidu zemestrīce atstājusi uz cilvēkiem un ēkām. Vāja zemestrīce liela pilsētā, kur ir daudz ēku un cilvēku, var izraisīt nopietnākas sekas nekā ļoti spēcīga zemestrīce mazapdzīvotos apvidos.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

Labi kad pie mums nav lielās zemestrīces

2 0 atbildēt

njaa tas tiesa, bet varbuut kaadreiz buuus :)

2 0 atbildēt

atbildot uz TRUESKOOL komentāru " njaa tas tiesa, bet varbuut kaadreiz buuus :) " bet nejau musu muza to piedzivot, es vismaz ta ceru :D

2 0 atbildēt

baigi baigi.labi gan ka pie mums latvijaa taa nav

2 0 atbildēt

nevis labi ka nav bet zjeel jka nav, krieveeni vareetu huljiganjit peec zemstriiceem, milziigs pluss minoritateem :)

2 0 atbildēt

Nē,negribas ko tādu pieredzēt

2 0 atbildēt

nepatiik šiis dabas katastrofas

2 0 atbildēt

lmao, baigās minoritātes xD

atbildot uz Star komentāru " nevis labi ka nav bet zjeel jka nav, krieveen... "  

1 0 atbildēt