Zeme rada magnetiskas vetras uz Mēness0

Mēness cikli, kā zināms atstāj iespaidu uz visu mūsu planētas dzīvo dabu, ierosinot gan emociju uzplaiksnījumus cilvēkos, gan pasaules okeāna līmeņa svārstības. Taču nesen NASA zinātnieki noskaidrojuši, ka arī Zeme iespaido Mēness atmosfēru, skarot to ar savas magnetosfēras asti. Tās iespaidā uz Mēness izceļās putekļu vētras un notiek intensīva statiskās elektrības ģenēšanās un izlāde. Šis apstāklis ir potenciāli bīstams astronautiem, kuri, Mēness magnētiskajā vētrā, "elektrībai izlādējoties varētu sprakšķēt gluži kā zeķe, kas izņemta no žāvētāja," teikts NASA ziņojumā. Statiskās elektrības izlādes var bojāt aparatūru, bet spēcīga putekļu vētra - saskrāpēt skafandra caurspīdīgo sejassargu.Pirmo reizi šī parādība, ko zinātnieki tagad skaidro ar Zemes magnētiskā lauka ietekmi, tika novērota 1968. gadā, kad ASV pētnieciskā zonde Surveyor 7 uzņēma Mēness nakts ainavu, kurā pie apvāršņa bija redzams savāds spīdums. Domājams, ka spīdēja Zemes magnētiskā lauka ietekmē uzlādētās un aktīvās putekļu daļiņas. Gaismas starus, kas, gluži kā laužoties caur putekļu slāni, virs Mēness horizonta parādījās pirms katra Saullēkta un pēc katra Saulrieta novēroja arī astronauti no Apollo misijām. Zemes magnētiskais lauks, kas veidojas planētai rotējot ap savu asi nav sfērisks, bet izstiepti elipsoīdisks, jo to ietekmē tā sauktais Saules vējš - spēcīga lādētu daļiņu plūsma, kas nemitīgi tiek izsviesta no zvaigznes. "Reizi mēnesī (pilnmēness laikā) Mēness iziet caur Zemes magnetosfēras asti," zinātnieku izvirzīto parādības rašanās skaidrojumu sniedz Godāra kosmisko lidojumu centra speciālists, Merilendas (ASV) universitātes zinātnieks Tims Stabbs (Tim Stubbs), "kas veido milzīgu plazmas slāni - karstu, lādētu daļiņu plūsmu. Spožākās un aktīvākās no astē esošām daļiņām - elektroni - bombardē Mēness virsmu, piešķirot tai negatīvu lādiņu. Mēness gaišajā pusē elektronu iespaidu kaut kādā veidā neitralizē Saules gaisma, domājams, fotoniem atsitot elektronus no pavadoņa virsmas, taču tumšajā pusē tie uzkrājās un elektriskais spriegums var sasniegt vairākus tūkstošus voltu." Tālākā notikumu norise varētu būt sekojoša, raksta www.space.com, - uz Mēness virsmas esošie smalkie putekļi elektrizējušies paceļās gaisā un, sprieguma starpības iespaidā sāk kustību no tumšās uz gaišo pusi. Īpaši spēcīgas šīs elektromagnētisma izsauktās putekļu vētras būs Saullēkta un Saulrieta vietās, kur potenciāla starpība ir visizteiktākā. "Turklāt jāņem vērā," uzsver Kalifornijas universitātes pētnieks Džaspers Halekas (Jasper Halekas), "ka plazmas mēle, Mēnesim ejot cauri magnetosfērai, to var skart vairākas reizes. Tā kā plazma atrodas nemitīgā dinamisku izmaiņu procesā, tās ietekme var ilgt no dažām stundām līdz vairākām dienām. " Vēl viens vērā ņemams apstāklis ir Saules vētras. To laikā šeit aprakstītās parādības izpaudīsies ar daudz lielāku spēku. Tas viss Mēness vidi vērš par visai dramatisku vietu, kuras plānotā apgūšana var būt daudz grūtāka, nekā kosmisko ceļojumu ērai iesākoties tas varēja šķist.