Venēra3

Venēra ir pazīstama ar savu skaistumu debess jumā. Venēra ir otrā planēta no Saules un pēc izmēriem līdzinās Zemei. Tomēr augstā virsmas temperatūra un spiediens padara šo planētu par nepiemērotu apdzīvošanai. Taii ir blīva, indīgo skābju un ogļskābās gāzes atmosfēra. Bieza mākoņu kārta slēpj planētas virsmu, kas ir noklāta ar lavas plūsmu, virsmas trīču pēdām un sadursmju krāteriem. Patiesībā, viens lavas piepildīts baseins uz Venēras ir lielāks par ASV aizņemtu kontinentu un viens vulkāns ir augstāks nekā Everests. Reģionos, kas ir izvietoti zemāk, ir mazāki vulkāni un garākas lavas notekas. Atšķirībā no līdzīgiem līdzenumiem uz Mēness, Marsa un Merkura, Venēras zemienes ir relatīvi brīvas no sadursmju krāteriem.

NASAs Mariner2, 5 un 10 ir visi apciemojuši Venēru. 1962.gadā Mariner2 atklāja, ka Venērai ir vēsi mākoņi un ļoti karsta virsma. Mariner10 atklāja Venēras rotējošos mākoņus.

Padomju zinātniekiem ir izdevies veiksmīgi nolaist dažas iekārtas planētas zemieņu reģionos. Septiņi no šiem agregātiem veica virsmas akmeņu ķīmisko analīzi, kas atklāja šo akmeņu vulkāniskā sastāva līdzību ar tādiem pašiem Zemes akmeņiem. 1975.gadā Venēra9 pavēra mums pirmos skatus uz noslēpumainās planētas virsmu. 1981.gadā Venēra13 nogādāja mums pirmos krāsainos Venēras virsmas attēlus. 1990-to gadu sākumā, NASAs kosmosa kuģis „Maglāns” pētīja Venēras akmeņaino virsmu, kalnus, kanjonus ar visaugstāk iespējamo rezolūciju, kas jebkad ir izmantota līdzīga veida pētījumos. Tas deva iespēju sastādīt planētas kartes. Tomēr Venēra joprojām ir aktīva un pa laikam maina savas virsmas ģeogrāfiju.

Vispārēji fakti