2. daļa Eiropas valstu karogiem ir klāt!!
Enjoy!!!
Valstu karogi un to nozīme. Eiropa - 2. daļa21
339
4
GRIEĶIJA. Nozīme – Zilā krāsa simbolizē jūru un debesis, baltā – brīvības cīņu skaidrību. Krusts simbolizē ticību Dievam, bet pamīšus liktās deviņas zilās un baltās svītras – deviņzilbīgo uzsaukumu grieķu valodā ‘’Brīvību vai nāvi’’
Vēsture – Pēc atbrīvošanas no Osmaņu jūga 1822. gadā pieņēma jauno karogu, kuru, tiesa gan, drīkstēja uzvilkt tikai uz privātiem kuģiem. Vairākkārt tikai karoga stūra krustu izmantoja kā nacionālo karogu, piemēram, no 1975. līdz 1978. gadam.
HORVĀTIJA. Nozīme – Sarkans, balts un zils ir panslāviskās krāsas. Horvātijas ģerbonī redzams tradicionālais šahveida raksts, kas kronēts (no kreisās uz labo pusi) ar Zagrebas, Dubrovnikas, Dalmācijas, Istrijas un Slavonijas ģērboņiem.
Vēsture – Zemes karogs 19. gs. bija atvasināts no ģērboņa un bija sarkanbalts. Kā Dienvidslāvijas sastāvdaļa Horvātija pieņēma panslāviskās krāsas un sarkano zvaigzni. Gadu pirms neatkarības atgūšanas 1991. gadā tā pieņēma karogu ar ģērboni.
Reklāma
IGAUNIJA. Nozīme – Krāsu secība zils-melns-balts nozīmē debesis (un/vai jūru), zemi un sniegu. Pēc vēsturiskā skaidrojuma zils simbolizē vienotību, melns – pārciesto apspiestību, balts – tautas brīvības cīņas.
Vēsture – Pirmoreiz karogs parādījās 1881. gada protestos pret krievu okupantiem. Neatkarības laikā no 1918. līdz 1940. gadam tas bija oficiālais valsts karogs. Pēc atdalīšanās no Padomju Savienības karogs tika atjaunots 1990. gada 8. maijā.
ĪRIJA. Nozīme – Karoga sākotnējā ideja meklējama franču trejkrāsu karogā. Zaļā krāsa simbolizē katoļus, oranžā krāsa tradicionāli apzīmē protestantus, Orānijas Vilhelma piekritējus. Baltā krāsa simbolizē mieru starp abām iedzīvotāju grupām.
Vēsture – Jaunīru vadonis Tomass Frensiss Mīdžers smēlies iedvesmu karogam 1848. gadā Parīzē. Šo karogu izmantoja sacelšanās laikā 1848. un 1916. gadā. No 1919. gada tas ir nacionālais karogs. 1937. gadā to ierakstīja konstitūcijā.
ISLANDE. Nozīme – Zilā krāsa simbolizē jūru, baltā – ledu un sniegu, kā arī Islandes geizerus, sarkanā – vulkānu lavu. Ja apmaina zilo ar sarkano krāsu vietām, tad iegūst norvēģu karogu – atmiņas par norvēģu kundzības laiku.
Vēsture – kopš 1912. gada Islande savā karogā izmantoja zemes ģerboni: baltu piekūnu uz zila pamata. 1915. gadā apstiprināja pašreizējo karogu, kuru sākot ar 1918. gadu drīkst lietot arī uz jūras.
Reklāma
ITĀLIJA. Nozīme – Karogu it kā esot uzskicējis Napoleons I sava Itālijas karagājiena laikā 1796. gadā. Par paraugu bijis franču trejkrāsu karogs. 1798. gadā no Cisalpu Republikas tika pārņemtas vertikālās joslas, bet jau 1802. gadā atkal mainītas.
Vēsture – 1848. gadā Sardīnija atgriezās pie itāļu trejkrāsu karoga un papildināja to ar Savojas ģerboni vidū. Apvienotā Itālija pārņēma karogu 1861. gadā. Līdz ar Itālijas Republikas nodibināšanos 1946. gadā ģerboni izņēma, bet krāsas pasludināja par nemaināmām 2003. gadā.
KIPRA. Nozīme – Baltā krāsa simbolizē mieru, arī olīvzariem būtu jāsimbolizē mierīga līdzāspastāvēšana starp grieķu un turku tautības kipriešiem. Kipras kontūras vara krāsā atgādina šīs valsts nosaukuma nozīmi latīņu valodā: vara sala.
Vēsture – 1571. gadā Kipra nokļuva Osmaņu impērijas pakļautībā, no 1878. gada tā atradās britu kontrolē. Atgūstot neatkarību, 1960. gadā valsts izvēlējās iespējami neitrālu karogu, kurā nebūtu simbolizēta neviena no abām zemi apdzīvojošajām tautībām.
LATVIJA. Nozīme – Sarkanā krāsa simbolizē pagātnē izlietās asinis. Baltajai krāsai tiek piešķirta taisnības, taisnīguma un goda nozīme. Lai karogu atšķirtu no Austrijas karoga, 1918. gadā sarkanajai krāsai tika piešķirts tumšāks tonis un baltā josla sašaurināta.
Vēsture – Jau ap 1280. gadu ‘’Atskaņu hronikā’’, pirmoreiz tiek minēts sarkanbaltsarkans kaujas karogs, ko hronists dēvē par latviešu karogu. 19. gs. karogs kļuva par neatkarības simbolu. Tas bija nacionālais karogs laikā no 1918. līdz 1940. gadam un atkal kopš 1991. gada.
Reklāma
LIELBRITĀNIJA. Nozīme – Taisnais sarkanais krusts uz balta pamata ir Svētā Georga, Anglijas patrona, karogs. Andreja krusts, balts uz zila pamata, simbolizē Skotijas zemes patronu. Diagonālais sarkanais Svētā Patrika krusts simbolizē Īriju.
Vēsture – Karogs, saukts arī par ‘’Union Jack’’, radās, kombinējot atsevišķo zemes daļu karogus: 1606. gadā karalis Jēkabs VI izdeva rīkojumu uzlikt angļu karogu uz skotu karoga. 1801. gadā pievienoja Patrika krustu.
LIETUVA. Nozīme – Dzeltenā krāsa apzīmē gatavus kviešus un līdz ar to labklājību, zaļā krāsa simbolizē mežus un cerību. Sarkanā krāsa nozīmē drosmi cīņā, zemes aizstāvībai izlietās asinis, kā arī mīlestību uz dzimteni.
Vēsture – 1989. gadā šo karogu, kas Lietuvai bija bijis jau neatkarības laikā no 1918. līdz 1940. gadam, atjaunoja. Toreiz heraldikas vienojās par šīm krāsām.
Tev patiks šie raksti
