Valstu karogi un to nozīme. Eiropa - 1. daļa19

AUSTRIJA. Nozīme - Kā vēsta leģenda, pēc kaujas pie Akonas 1191. gadā hercoga Leopolda VI baltais apmetnis tikai ar jostu apjoztajā vietā nebija samircis asinīs. Sarkanā un baltā krāsa pirmoreiz konstatēta Bābenbergeras hercoga frīdriha II zīmogā 1230. gadā. Vēsture - Karoga krāsas pieskaitāmas pie pasaulē senākajām, taču oficiāli tās pirmoreiz tika izmantotas 1786. gadā. Līdz tam laikam gandrīz vai biežāk tika lietoti dzeltenmelnie impērijas karogi. 1918. gadā un atkārtoti 1945. gadā tika apstiprināts sarkanbaltsarkanais karogs.

BALTKRIEVIJA. Nozīme - Zaļā krāsa simbolizē mežus un lauksaimniecību, sarkanā - komunismu (krāsas pieņemtas padomju republikas laikā). Neparastais ornaments kāta pusē simbolizē zemes vēsturi - Baltkrievijas vēsturiski tradicionālās krāsas ir balts un sarkans. Vēsture - Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā atkal tika atjaunots vecais, no 1917. līdz 1919. gadam eksistējušais baltsarkanbaltais karogs, tomēr 1995. gadā prezidenta Lukašenko valdīšanas laikās tas tika aizstāts ar pašreizējo, padomju republikas karogam līdzīgo versiju

BEĻĢIJA. Nozīme - Karoga krāsas ņemtas no Brabantes ģērboņa, kur uz melna vairoga redzams zelta lauva ar sarkaniem nagiem un sarkanu mēli. Kŗasu vertikālais salikums sasaucas ar franču trejkrāsu karogu. Vēsture - Karogs pirmoreiz parādījās 1792. gadā sacelšanās laikā pret Hābsburgiem. Pēc neatkarības atgūšanas no Nīderlandes, sākot ar 1830. gadu, tas kļuva par nacionālo karogu. 1831. gada 23. janvārī krāsu joslu horizontālo salikumu nomainīja pret vertikālu.

BOSNIJA UN HERCEGOVINA. Nozīme - Zilā krāsa un zvaigznes nāk no Eiropas Savienības karoga, ķīļa trīs malas simbolizē iedzīvotāju grupas - horvātus, serbus un Bosnijas musulmaņus. Dzeltenā ir arī saules un miera krāsa. Vēsture - Pēc pilsoņu kara (1992-1995) kopš neatkarības atgūšanas akceptētais neitrālais baltais karogs nemusulmaņiem vairs nebija pieņemams. Tā kā parlamentā nevarēja panaķt vienošanos, ANO Drošības padome 1998. gada 4. februārī piešķīra valstij pašreizējo nacionālo karogu.

BULGĀRIJA. Nozīme - Baltā krāsa nozīmē brīvību un mieru, sarkanā - bulgāru drošsirdību, zaļā - mežus un lauksaimniecību, kā arī ilgi zem svešuās turku varas atradušās tautas atmodas garu. Baltā un sarkanā ir divas no trim panslāviskajām krāsām. Vēsture - 1878. gadā Bulgārija līdzās panslāviskajām baltajai un sarkanajai krāsām tradicionālās zilās vietā izvēlējās zaļu joslu. No 1948. gada līdz 1990. gada 22. novembrim līdzās bulgāru lauvam bija redzami arī sociālisma simboli.

ČEHIJA. Nozīme - Sarkanā un baltā krāsa ņemtas no Bohēmijas ģērboņa, kurā uz sarkana pamata attēlots balts lauva. Zilo krāsu pievienoja, lai karogu varētu atšķirt no robežvalstu, Austrijas un Polijas, karogiem, līdz ar to iegūstot panslāvisko krāsu sakopojumu. Vēsture - 1919. gadā bijušajai Austroungārijai piederējušais apgabals apvienojās ar Slovākiju, izveidojot Čehoslovākijas valsti. Jauno karogu sāka lietot 1920. gadā. Kopš valsts sadalīšanas 1993. gadā karogs turpina pārstāvēt čehiju.

DĀNIJA. Nozīme - Kā stāsta leģenda, šo par ''Danebrog'' dēvēto karogu 1219. gadā pirms kaujas par mūsdienu Tallinu (Igaunija) pie debesīm ieraudzījis dāņu karalis valdemārs II. Zem šī karoga viņš savus karapulkus vedis pretī uzvarai. Krusts bija krustniešu ģērbonis Austrumos. Vēsture - Iespējams, ka karalim Valdemāram II krustu piešķīra pāvests, lai, līdzīgi Vācu ordenim, zem krusta zīmes paātrinātu kristietības ieviešanu Austrumos. Daneborg ir pats vecākais nacionālais karogs pasaulē (pastāv kopš 1625. gada).

FRANCIJA. Nozīme - Baltā ir Burbonu un līdz ar to arī monarhijas krāsa, zilā un sarkanā ir Parīzes krāsas. 1789. gadā, revolūcijas laikā, Parīzes revolucionāri nēsāja kokardes ar pilsētas krāsām. Līdz ar to nodošanu karalim acīmredzot radusies jaunā kokarde. Vēsture - 1794. gada 15. februārī pieņēma trejkrāsu karogu ar vertikālām krāsu joslām un zilo joslu kāta pusē. Pirms tam bija eksistējuši dažādi varianti Pēc Napoleona I gāšanas līdz 1830. gadam atjaunoja Burbonu karogu.