Tunguskas fenomens, vai Tunguskas sprādziens, bija spēcīgs sprādziens, kas notika 1908. gada 30. jūnijā netālu no Podkamennaya, Tunguskā , kas tagad ir Krasnojarskas novads.
Kaut gan sprādziena cēlonis vēl joprojām ir debašu temats, tad tiek bieži uzskatīts, ka tas ir noticis komētai vai asteroīdam uzsprāgstot 5 - 10 km virs zemes virsmas. Sprādziena jauda esot bijusi 1000 reizes lielāka nekā Hirosimas atombumbai. Tunguskas katastrofas rezultātā tika nolīdzināti aptuveni 2000 kvadrātkilometri taigas. Ja objekts būtu sadūries ar Zemi aptuveni 5 stundas vēlāk, tas būtu eksplodējis virs Sanktpēterburgas, radot milzīgus zaudējumus un izmainot pasaules vēstures gaitu.
Par laimi sprādziens notika virs praktiski neapdzīvota reģiona. Trīs naktis debesis bija gaišas. Tika ietekmēts Zemes magnētiskais lauks, kā rezultātā spēcīgi seismiskie un akustiskie viļņi satricināja planētu.
Lai cik savādi tas būtu, tomēr noslēpumainais sprādziens taigā gandrīz nemaz nesaistīja zinātnieku interesi, avīzes publicēja dažus īsus ziņojumus un notikušo kā sensāciju neatspoguļoja. Drīz vien interese par mīklaino sprādzienu tur, tālu — kaut kur Krievijā bija zudusi…
Tikai 1921. gadā padomju ģeofiziķis Leonīds Kuļiks sāka interesēties par notikušo.
1927. gadā Krievijas Zinātņu akadēmija organizēja ekspedīciju uz taigu. Sprādziena vietā zinātnieki ieraudzīja radiāli sagāztus apdegušus kokus. Secinot, ka nokritis meteorīts, ekspedīcija devās mājup.
1929. gadā Kuļiks organizēja vēl vienu ekspedīciju, kas taigā meklēja nokritušā meteorīta atliekas, tomēr… neatrada pat iespējamo vietu, kur būtu notikusi meteorīta saskaršanās ar zemi.
Nu uz Sibīriju devās viena ekspedīcija pēc otras, meteorītu meklēja ar vissmalkākajām tā laika tehnoloģijām, taču noslēpumainais objekts bija pazudis.
Visbeidzot zinātnieki secināja, ka augsnes analīzes Tunguskas katastrofas apgabalā liecina, ka retzemju metāli pārsniedz savu noteikto pieļaujamo daudzumu 400-600 reizes!
Pētījumu rezultātā secināja, ka mīklainais debess ķermenis Zemes atmosfērā iekļuva 1908. gada 30. jūnijā pulksten 7 no rīta, un ar ātrumu 40–45 km/sekundē tas strauji tuvojās Zemei.
