Pēc zviedrietes vārdiem, viņa ne pārāk cer, kā kāds atdos pazaudēto
naudu. Vietējie policisti gan ir noskaņoti daudz optimistiskāk:
Gēteborgas tramvaji (tāpat kā jebkurš cits sabiedriskais transports) ir
aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, un likuma sargi neizslēdz, ka,
izskatot videoierakstus, spēs atrast cilvēku, pie kura nonākusi
padzīvojušās kundzes soma.
Prakse arī rāda, ka cilvēki arī diezgan bieži atdod īpašniekiem pazaudētās mantas. Piemēram, nesen ASV Kalifornijas štata iedzīvotāja Debra Rogofa atrada veikalā nopirktā krekeru paciņā aploksni ar 10 tūkstošiem ASV dolāru un paziņoja par savu atradumu policijai. Noskaidrojās, ka kāda padzīvojusi pircēja veikalā aizdomājusies un iebāzusi aploksni ar naudu cepumu paciņā, bet pēc tam pārdomājusi un atteikusies no pirkuma. Šādi krekeri krekeri atgriezās veikala plauktā, bet no turienes – pie Debras Rogofas.
Vēl interesantāk nesen gadījās Lielbritānijas Rietumu Saseksas grāfistes iedzīvotājam Endrjū Čitlom. Viņš pastaigājās pa jūras krastu ar savu suni un pastaigas laikā pazaudēja mobilo tālruni. Pēc nedēļas vietējais zvejnieks Glens Kērlijs atdeva pazudušo mantu īpašniekam - mobilo tālruni viņš bija atradis 12 kilogramas smagas mencas kuņģī. Kērlijs sameklēja Čitlu, ieliekot savā telefonā SIM karti no mencas vēderā atrastā aparāta.
Tomēr visapzinākie attiecībā uz svešām lietām ir Japānas iedzīvotāji. Tokijas metro atradumu birojā ik gadu nonāk līdz 10 miljoniem dažādu pazaudētu mantu, turklāt apzinīgie japāņi uzskata par nepieciešamu nogādāt atradumu birojā pat saplēstus papīrus, uzskatot, ka tie var saturēt informāciju, kura kādam ir vērtīga.
Prakse arī rāda, ka cilvēki arī diezgan bieži atdod īpašniekiem pazaudētās mantas. Piemēram, nesen ASV Kalifornijas štata iedzīvotāja Debra Rogofa atrada veikalā nopirktā krekeru paciņā aploksni ar 10 tūkstošiem ASV dolāru un paziņoja par savu atradumu policijai. Noskaidrojās, ka kāda padzīvojusi pircēja veikalā aizdomājusies un iebāzusi aploksni ar naudu cepumu paciņā, bet pēc tam pārdomājusi un atteikusies no pirkuma. Šādi krekeri krekeri atgriezās veikala plauktā, bet no turienes – pie Debras Rogofas.
Vēl interesantāk nesen gadījās Lielbritānijas Rietumu Saseksas grāfistes iedzīvotājam Endrjū Čitlom. Viņš pastaigājās pa jūras krastu ar savu suni un pastaigas laikā pazaudēja mobilo tālruni. Pēc nedēļas vietējais zvejnieks Glens Kērlijs atdeva pazudušo mantu īpašniekam - mobilo tālruni viņš bija atradis 12 kilogramas smagas mencas kuņģī. Kērlijs sameklēja Čitlu, ieliekot savā telefonā SIM karti no mencas vēderā atrastā aparāta.
Tomēr visapzinākie attiecībā uz svešām lietām ir Japānas iedzīvotāji. Tokijas metro atradumu birojā ik gadu nonāk līdz 10 miljoniem dažādu pazaudētu mantu, turklāt apzinīgie japāņi uzskata par nepieciešamu nogādāt atradumu birojā pat saplēstus papīrus, uzskatot, ka tie var saturēt informāciju, kura kādam ir vērtīga.
Mosh dviinji 
